Latvijas kārtējo maksājumu konta deficīts pērn — 3,4% no IKP

Latvijas Bankas ekonomisti aģentūrai LETA norāda, ka galvenais faktors, kas 2025. gada nogalē kavēja preču eksporta straujāku izaugsmi, bija īstermiņa pieaugums atsevišķās produktu grupās trešajā ceturksnī. Tādējādi ceturtais ceturksnis uzrādīja pieticīgāku rezultātu.

Būtiskāko ietekmi radīja graudaugu un dažādu apģērba preču eksporta samazinājums, kas notika pēc lielām piegādēm iepriekšējā ceturksnī un ceturtajā ceturksnī atgriezās ierastajā līmenī. Eksports uz Eiropas valstīm turpināja pieaugt, un kopējais eksports samazinājās galvenokārt vājāka snieguma trešo valstu tirgos dēļ. To var skaidrot ar lielāku pieprasījuma svārstīgumu valstīs ārpus Eiropas Savienības (ES), savukārt ES iekšējie tirgi saglabā lielāku stabilitāti. Papildus bāzes efekta izraisītām negatīvām korekcijām ceturtajā ceturksnī reģistrēts arī neliels eksporta kritums vairākos noieta tirgos, kas kopā izraisīja nelielu eksporta snieguma pavājināšanos, min Latvijas Bankā.

ASV ieviesto importa tarifu ietekmē Latvijas tiešais eksports uz šo valsti turpināja samazināties arī pērn ceturtajā ceturksnī, īpaši elektro un optisko ierīču segmentā.

Savukārt lielāko pozitīvo ietekmi uz eksportu nodrošināja koksnes eksports uz Dāniju, kur būvniecības sektora izaugsmes tempi saglabājas optimistiski, kā arī minerālproduktu eksports uz Baltijas kaimiņvalstīm. Neskatoties uz to, ka pērn gada pēdējos mēnešos koksnes eksports atsevišķos tirgos pieauga, kopumā ceturtajā ceturksnī tas saglabājās līdzīgs kā trešajā ceturksnī.

2025. gadā kopumā preču eksports, salīdzinot ar 2024. gadu, pieauga, turklāt piecas preču grupas nodrošināja aptuveni ceturtdaļu no šī pieauguma. No tām trim preču grupām bija raksturīgs augsts reeksporta īpatsvars, savukārt starp pārējām nozīmīgu pienesumu deva piena produkti un farmaceitiskā produkcija. No Latvijas eksportam nozīmīgiem produktiem būtisku kritumu 2025. gadā piedzīvoja graudaugu un koksnes produktu eksports, norāda Latvijas Bankas ekonomisti.

Importa kritumu pērn ceturtajā ceturksnī noteica mehānisko ierīču piegāžu samazināšanās no Vācijas un Ķīnas, kur bija vērojama ražošanas aktivitātes lejupslīde kopš iepriekšējā gada rudens. Šā gada sākumā gan ražošanas aktivitāte uzrādīja mērenas atveseļošanās pazīmes. Pērn gada pēdējā ceturksnī bāzes efekts izpaudās munīcijas importa samazinājumā no ASV, jo trešajā ceturksnī tika realizētas apjomīgas piegādes, kas paaugstināja salīdzināšanas bāzi, min Latvijas Bankā.

2025. gadā kopā preču imports pieauga straujāk nekā eksports salīdzinājumā ar 2024. gadu, kas negatīvi ietekmēja arī kopējo maksājumu bilanci.

Latvijas Bankā informē, ka pakalpojumu eksports pārsniedza vēsturiski sasniegtos griestus. Izaugsme pagājušā gada ceturtajā ceturksnī bija vērojama būvniecībā, kas, iespējams, turpināsies arī 2026. gada pirmajā ceturksnī, jo Latvijas pārstāvji piedalījās Olimpisko spēļu infrastruktūras būvniecībā Itālijā. Eksporta palielinājuma turpinājums redzams arī kravu autotransporta pakalpojumu eksportā, atkopjoties tirdzniecības partnervalstu ekonomikām. Izaugsmi turpina arī informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT), profesionālo, tehnisko un citas saimnieciskās darbības pakalpojumu eksports.

2025. gadā kopumā lielākā eksporta izaugsme bija ne tikai jau minētajos IKT, profesionālo, tehnisko un citas saimnieciskās darbības pakalpojumos, bet arī braucienu eksportā, jo palielinājās ienākošā tūrisma plūsma. Lielākais kritums bija gaisa transporta pakalpojumu eksportā, kas saistīts ar SIA «SmartLynx» darbības pārtraukšanu.

Pakalpojumu importā joprojām strauji pieauga datorpakalpojumu, kā arī profesionālo un tehnisko pakalpojumu imports. Pērn ceturtajā ceturksnī bija novērojams sezonālais kritums ārvalstu braucienos, toties gadā kopumā tas pieauga. Turpinoties lielo projektu būvniecībai Latvijā, turpināja pieaugt arī būvniecības pakalpojumu imports, lai gan, ņemot vērā būvniecības pakalpojumu eksporta pieaugumu, neto bilance bija pozitīva.

Latvijas Bankā norāda, ka 2025. gada sākums bija neraksturīgs ārvalstu tiešo investīciju jomā, jo pērn pirmajā ceturksnī notika dividenžu izmaksas un nākamajos ceturkšņos ārvalstu tiešās investīcijas bija zemākas, nekā ierasts. Toties ceturtais ceturksnis bija krietni pozitīvs, uzrādot ieplūdi 722 miljonu eiro jeb 6,1% no IKP apmērā. Lielākās investīcijas veiktas tirdzniecībā, finanšu nozarē un, kā jau ierasts, profesionālajos, zinātniskajos un tehniskajos pakalpojumos. Lielākie investori — Zviedrija, Luksemburga un Igaunija.

Ja izslēdz profesionālos un finanšu sektora darījumus pērn pirmajā ceturksnī, tad kopumā 2025. gadā ārvalstu tiešās investīcijas Latvijā bija 1,4 miljardu eiro jeb 3,2% no IKP apmērā. Statistikā uzrādītās ārvalstu tiešās investīcijas 2025. gadā, kas iekļauj pirmā ceturkšņa dividenžu izmaksas, bija 232 miljonu eiro apmērā.