Latvijas IKP pirmajā ceturksnī pieaudzis par 0,1%

Savukārt, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, Latvijas IKP 2024,gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar 2023.gada attiecīgo periodu, palielinājies par 0,9%.

Vienlaikus arī šogad pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni — 2023.gada ceturto ceturksni — Latvijas IKP salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, audzis par 0,9%.

2024.gada pirmajā ceturksnī Latvijas IKP faktiskajās cenās bija bija 9,335 miljardi eiro. 

Statistikas pārvaldē norāda, ka 2024.gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu kopējā pievienotā vērtība samazinājās par 0,2%, pakalpojumu nozarēm saglabājoties iepriekšējā gada līmenī, bet ražojošām nozarēm samazinoties par 1,1%.

Lauksaimniecības nozarē novērots pieaugums par 1,7%, ko ietekmēja pieaugums augkopības nozarē — par 14,6% un kritums lopkopībā — par 2,5%. Zivsaimniecības nozarē bija kāpums par 14,2%, kā arī palielinājumu par 4,8% uzrādīja mežsaimniecības un mežizstrādes nozare.

Statistikas pārvaldē norāda, ka dažādu ārēju un iekšēju ietekmējošo faktoru rezultātā ilgstošs lejupslīdes periods ir iestājies apstrādes rūpniecībā, kas pirmajā ceturksnī samazinājusies par 5,3%, apmēriem uzrādot kritumu septīto ceturksni pēc kārtas. To ietekmēja kritums lielākajā apstrādes rūpniecības nozarē — koksnes un koka izstrādājumu ražošanā — par 1,5%. Kritums vērojams arī gatavo metālizstrādājumu ražošanā — par 11,5%, nemetālisko minerālu ražošanā — par 11,2%, elektrisko iekārtu ražošanā — par 3,6%, kā arī datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā — par 16,8%. 

Savukārt apstrādes rūpniecību pozitīvi ietekmēja pieaugums tās otrajā lielākajā nozarē — pārtikas produktu ražošanā — par 1,8%. Ražošanas apjomi kāpuši arī ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanas nozarē — par 9,2%.

Parējās rūpniecības ražošanas apjoma kāpumu — par 7,5% — ietekmēja palielinājums elektroenerģijas, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā — par 9,3%, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē — par 15,2%, kā arī ūdens apgādē, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanā un sanācijā — par 1,8%.

Pēc straujajiem ražošanas apmēru kāpumiem pērn, būvniecības nozares produkcijas apmērs šogad pirmajā ceturksnī samazinājās par 5,5%. Lai gan divas no trim būvniecības apakšnozarēm uzrādīja kāpumu, tas neatsvēra kritumu ēku būvniecībā, kur jaunu būvniecības līgumu trūkuma dēļ novērots samazinājums par 22%. Inženierbūvniecības apmēru pieaugumu par 19% ietekmēja pieaugumi pilsētsaimniecības infrastruktūras objektu būvniecībā — par 35,2%, ceļu un dzelzceļu būvniecībā — par 2,5%, kā arī kritums pārējā inženierbūvniecībā — par 4%. Specializēto būvdarbu apmēri auga par 3,1%.

Tirdzniecībā šogad pirmajā ceturksnī bija kritums par 1,7%, ko ietekmēja kritums vairumtirdzniecībā par 4,3% un automobiļu un motociklu tirdzniecības un remonta nozarē par 3,7%. Mazumtirdzniecības uzrādīto pieaugumu par 1% veicināja kāpums gan pārtikas preču mazumtirdzniecībā, gan nepārtikas preču mazumtirdzniecībā — attiecīgi par 0,2% un par 1,5%. Autodegvielas apgrozījums pieauga par 4,8%.

Transporta un uzglabāšanas nozari, kurā bija kritums par 9%, negatīvi ietekmēja sauszemes un cauruļvadu transporta darbības, kurās bija kritums par 9%, ūdens transports — kritums par 24%, uzglabāšanas un transporta palīgdarbību joma — kritums par 11%, kā arī pasta un kurjeru darbības — kritums par 8,4%. Turpretī pozitīvu ieguldījumu sniedza gaisa transporta nozares izaugsme par 37%.

Izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē pirmajā ceturksnī bija kritums. Pakalpojumu sniegšanas apmēri samazinājāss gan ēdināšanā, gan izmitināšanā — attiecīgi par 1% un 1,3%.

Informācijas un komunikāciju nozaru darbībā pirmajā ceturksnī bija kritums par 3,2%. To veicināja kritums telekomunikāciju pakalpojumu sniegšanā par 1,4% un datorprogrammēšanā un konsultēšanā par 4,7%. Savukārt pozitīvus rezultātus šajā ceturksnī uzrāda informācijas pakalpojumu sniegšanas nozare, kurā bija kāpums par 0,1%.

Finanšu un apdrošināšanas nozares pieaugumu 1,8% apmērā ietekmēja kāpums apdrošināšanas darbību un pensiju uzkrāšanas nozarē, kā arī finanšu pakalpojumos un apdrošināšanas darbības papildinošās darbībās — attiecīgi 20,9% un 12,2% apmērā. Finanšu pakalpojumu nozarē ir bijis kritums par 4,4%. Apdrošināšanas darbību un pensiju uzkrāšanas nozares pozitīvos rezultātus nodrošināja nopelnīto apdrošināšanas prēmiju pieaugums nedzīvības apdrošināšanā. Finanšu pakalpojumu un apdrošināšanas darbību papildinošajās darbībās pieaugumu noteica veiksmīgā apdrošināšanas aģentu un brokeru darbība un ieguldījumu pārvaldes sabiedrības.

Profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozares kritumu par 6,7% ietekmēja aktivitātes samazinājums reklāmas un tirgus izpētes pakalpojumu sniegšanā par 27,4%, juridisko un grāmatvedības pakalpojumu sniegšanā par 5% un veterināro pakalpojumu sniegšanā par 4,6%. Turpretī pozitīvu ietekmi uz nozares attīstību radīja pieaugums centrālo biroju darbībās, konsultēšanā komercdarbībā un vadībzinībās par 0,6%, arhitektūras un inženiertehnisko pakalpojumu, tehnisko pārbaužu un analīzes pakalpojumu sniegšanā par 2,3%, kā arī zinātniskās pētniecības darba attīstībā par 3%.

Statistikas pārvaldē norāda, ka stabilu pieaugumu ilgākā laika periodā uzrāda administratīvo un apkalpojošo dienestu pakalpojumu darbības, un arī 2024.gada pirmajā ceturksnī pakalpojumu sniegtais apmērs ir pieaudzis — par 4,3%. Pozitīvu ieguldījumu nozares attīstībā sniedza iznomāšanas un ekspluatācijas līzinga sniegto pakalpojumu apjoma kāpums par 1%, ēku uzturēšanas un ainavu kopšanas pakalpojumu sniegšana par 13,1%, darbaspēka meklēšana un nodrošināšana ar personālu par 5,8%, kā arī ceļojumu biroju, tūrisma operatoru rezervēšanas pakalpojumu nozare par 44,4%. Apsardzes pakalpojumu un izmeklēšanas darbībās kritums par 19,1%.

Produktu nodokļu (galvenokārt pievienotās vērtības nodoklis, akcīzes un muitas nodokļi) samazinājumu 4,3% apmērā noteica pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumu samazinājums.

2024.gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu mājsaimniecību galapatēriņš audzis par 0,7%. Tēriņi par pārtiku, kas iegādāta gan mazumtirdzniecībā, gan e-vidē palielinājušies par 0,2%. Par 0,8% auguši mājsaimniecību izdevumi par mājokli, ūdeni, elektroenerģiju, gāzi un citu kurināmo. Savukārt mājsaimniecību lietoto restorānu un viesnīcu pakalpojumu apmērs samazinājies par 0,7%.

Valdības galapatēriņa izdevumi palielinājušies par 8,2%.

Ieguldījumi bruto pamatkapitāla veidošanā kopumā samazinājās par 9,3%, ko būtiski ietekmēja augstās bāzes efekts pērnā gada pirmajā ceturksnī. Ieguldījumi mājokļos, citās ēkās un būvēs samazinājās par 5,5%, bet mašīnās un iekārtās, tostarp transportlīdzekļos — par 14,6%. Ieguldījumi intelektuālā īpašuma produktos (pētniecība, datoru programmatūra, datubāzes, autortiesības u.c.) samazinājā par 9%.

Preču un pakalpojumu eksporta apmēri saruka  par 3,1%, tostarp preču eksporta — par 1,1%, bet pakalpojumu eksporta — par 7,4%. Galvenās eksporta preces bija koks un koka izstrādājumi (izņemot mēbeles), elektroierīces un elektroiekārtas, kā arī minerālprodukti. 2024.gada pirmajā ceturksnī galvenie eksportētie pakalpojumi bija transporta pakalpojumi un citas saimnieciskās darbības pakalpojumi (pētniecības un attīstības pakalpojumi, profesionālie un vadībzinību pakalpojumi, tehniskie, ar tirdzniecību saistītie un citi saimnieciskās darbības pakalpojumi).

Preču un pakalpojumu imports samazinājās par 6,4%, tostarp preču importa apmēri — par 5,7%, bet pakalpojumu imports — par 9,2% Galvenokārt importēti minerālprodukti, elektroierīces un elektroiekārtas, sauszemes transporta līdzekļi un to daļas. Svarīgākie importa pakalpojumi bija transporta pakalpojumi un citas saimnieciskās darbības pakalpojumi.

Šogad pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar 2023.gada pirmo ceturksni, kopējais darbinieku atalgojums ir pieauga par 11,8%, tostarp kopējā darba alga — par 10,7%, bet darba devēju sociālās iemaksas — par 16,8%.

Lielākais kopējā darbinieku atalgojuma pieaugums bija valsts pārvaldes un aizsardzības; obligātās sociālās apdrošināšanas, izglītības, veselības un sociālās aprūpes nozaru grupā — kopumā par 24,4%, mākslas, izklaides un atpūtas, citu pakalpojumu nozaru grupā — par 12,9% un vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības; automobiļu un motociklu remonta, transportēšanas un uzglabāšanas, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozaru grupā — par 11,4%. Darbinieku atalgojums pakalpojumu nozarēs vidēji pieaudzis par 11,9%.

Bruto darbības koprezultāts un jauktais ienākums samazinājās par 13,2%, bet ražošanas un importa nodokļu un subsīdiju saldo pieauga par 8,1%.