Latvijas iedzīvotāju skaits pērn palielinājies līdz 1,883 miljoniem

Vienlaikus statistikas pārvaldē norādīja, ka iedzīvotāju skaits pagājušajā gadā negatīva dabiskā pieauguma ietekmē samazinājās par 0,8%, bet migrācijas dēļ palielinājās par 1,2%. Pozitīvo migrācijas starpību galvenokārt veido 23 500 Ukrainas bēgļu, kuri tiek ieskaitīti patvērumu sniegušās valsts iedzīvotāju skaitā.

Pagājušajā gadā Latvijā piedzima 15 954 bērni, kas ir par 1466 bērniem jeb 8,4% mazāk nekā 2021.gadā, kas ir zemākais rādītājs pēdējo simt gadu laikā, bet nomira 30 731 cilvēks, kas ir par 3869 jeb 11,2% mazāk nekā gadu iepriekš.

Pērn, mazinoties saslimstībai ar Covid 19, mirstība ir nedaudz samazinājusies, bet tā pārsniedza laiku pirms pandēmijas. Līdz ar mirstības kritumu arī negatīvais dabiskā pieauguma rādītājs ir nedaudz samazinājies — no 2021.gadā fiksētajiem 17 200 līdz 14 800 pērn, bet joprojām ir tuvs 1996.-1998.gadā reģistrētajam. Savukārt starptautiskās ilgtermiņa migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits palielinājies par 22 028 cilvēkiem, kas nebija noticis kopš neatkarības atgūšanas.

Ja 2021.gadā iebraucēju skaits palielinājās par 43,5% salīdzinājumā ar 2020.gadu, tad 2022.gadā tas bija trīs reizes lielāks nekā gadu iepriekš — valstī iebrauca 38 700 (2021.gadā — 12 700). Aizbraucēju skaits no Latvijas arī pieauga — 2020.gadā tie bija gandrīz 12 000, 2021.gadā — gandrīz 13 000, bet 2022.gadā — 16 700, kas ir par 28,6% vairāk nekā gadu iepriekš.

No Eiropas Savienības kandidātvalstīm ieradās 24 900 jeb 64,2% no kopējā iebraucēju skaita, no tiem 24 600 bija no Ukrainas. Vienlaikus pērn pieaudzis arī imigrantu skaits no NVS valstīm, sasniedzot 4100, kas ir 10,7% no visiem imigrantiem un ir par tūkstoti jeb 36,4% vairāk nekā 2021.gadā, tostarp no Krievijas ieradās 2200 imigrantu. No Apvienotās Karalistes iebrauca 2800 jeb 7,2% no kopējā imigrantu skaita (2021.gadā — 2500).

Pērn 9300 jeb 24% iebraucēju bija remigranti — Latvijas pilsoņi un nepilsoņi, kā arī iedzīvotāji, kuru valstiskā piederība ir cita, bet dzimšanas valsts ir Latvija. 2021.gadā remigrantu bija gandrīz 7000 jeb 54,8%. Atlikušo daļu veido iebraucēji, kuriem ar Latviju līdz šim nebija juridiskas saistības.

Pērn no Latvijas aizbrauca 16 700 iedzīvotāju. Uz Eiropas Savienības valstīm 2022.gadā emigrēja 11 600, kas bija par 39,6% vairāk nekā gadu iepriekš. Emigrācija uz Vāciju pieauga par 16,3%, sasniedzot 2900 (2021.gadā — 2500). Uz Apvienoto Karalisti izbraukušo skaits bija 2600, kas ir gandrīz tikpat cik 2021.gadā. 2022.gadā uz NVS valstīm emigrēja 300 iedzīvotāji, kas ir par 15,3% mazāk nekā gadu iepriekš. No emigrējušajiem 71,1% bija Latvijas valstspiederīgie (2021.gadā — 71,3%).

2022.gadā samazinājās Latvijas lielāko tautību iedzīvotāju skaits: baltkrievi — par 2,4%, poļi — par 2,3%, krievi — par 1,9%, bet ukraiņu skaits pieaudzis — par 35,3%. Latvijā dzīvo 56 700 ukraiņu, 7000 Ukrainas bēgļu tautība nav zināma, līdz ar to kopējais ukraiņu skaits Latvijā varētu būt ap 60 000. No tiem kara bēgļu skaits ir 23 500 jeb 1,2% no visiem Latvijas iedzīvotājiem.

No visiem valsts iedzīvotājiem 87,2% ir dzimuši Latvijā un 12,8% — ārvalstīs. Dati arī liecina, ka 1,2% Latvijas iedzīvotāju dzimuši Eiropas Savienības valstīs, 5,4% — Krievijā, 2,8% — Ukrainā, 2% — Baltkrievijā, 1,4% — citās valstīs. No bērniem vecumā līdz 17 gadiem 94,8% dzimuši Latvijā, seko 7660 jeb 2,1% bērnu, kuri dzimuši Ukrainā, 1,2% — Apvienotajā Karalistē, bet 0,3% — Īrijā un Krievijā.

Pēc valstiskās piederības 86,1% Latvijas iedzīvotāju ir Latvijas pilsoņi (gadu iepriekš — 86,9%), 9,3% nepilsoņi (attiecīgi — 9,7%), 2% — Krievijas pilsoņi (2,1%), 2,6% — citu valstu pilsoņi (no tiem gandrīz puse jeb 48,5% Ukrainas kara bēgļi). No visiem Latvijas nepilsoņiem 50,7% dzīvo Rīgā, un tie ir 14,6% no visiem Rīgas iedzīvotājiem. 

2023.gada sākumā 49,1% pilngadīgo vīriešu un 41,2% sieviešu bija precēti, savukārt 35,1% vīriešu un 24,6% sieviešu bija neprecēti, bet 3,4% vīriešu un 15,8% sieviešu bija atraitņi. No visiem attiecīgā dzimuma neprecētajiem pilngadīgajiem iedzīvotājiem 69,5% vīriešu un 63,3% sieviešu bija vecumā līdz 39 gadiem.

Pērn valstī dzīvoja 1,315 miljoni jeb 69,8% pilsētu iedzīvotāju un 568 000 jeb 30,2% lauku iedzīvotāju.

Latvijas Universitātes Cilvēka ģeogrāfijas katedras asociētais profesors Māris Bērziņš atzina, ka šobrīd visā Eiropā iedzīvotāju dinamika piedzīvo milzīgas svārstības saistībā ar karu Ukrainā. Tāpat to ietekmējusi arī Covid-19 pandēmija.

Viņš piekrita, ka Ukrainas iedzīvotāju skaita pieaugums par nepilniem 15 000 ir ievērojams. Turklāt to skaits ir pieaudzis visos novados salīdzinājumā ar citām tautībām — latviešiem, krieviem, poļiem un baltkrieviem — , kuru skaits, tieši pretēji, ir samazinājies visos novados.

Vienlaikus, runājot par kopējo iedzīvotāju skaita ainu, viņš norādīja, ka joprojām novērojama negatīva dabiskās ataudzes tendence, tomēr ir pērn novērota arī pozitīva tendence — samazinājušies mirstības rādītāji. Bērziņš gan piebilda, ka, skatoties iedzīvotāju vecuma struktūru, nākotnē lielu dzimstības uzrāvienu nevarot gaidīt.

«Kopš 2016.-2017.gada starpvalstu migrācijas saldo tuvojas nullei. Emigrācijas pārsvars par migrāciju būtiski saruka, taču mums visiem Latvija asociējas ar valsti, kuru bieži vien pamet. Pēdējos gados tā gan kļuvusi arī par pievilcīgu galamērķi, un arī imigrācija ir stabilizējusies. Visticamāk tuvākā nākotnē migrācijas saldo varētu būt tuvu nullei,» uzskata Bērziņš.