Viņš uzsvēra, ka LGS kopā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS) ir izstrādātas attiecīgas procedūras, kā tiek veidotas lidojumiem slēgtas zonas. «Bet dažādās zonās var būt atšķirīgi nosacījumi atkarībā no lidaparāta lieluma, augstuma, ģeogrāfiskās zonas, atrašanās vietas un tā tālāk,» piebilda Tauriņš.
Tāpat viņš papildināja, ka lēmums par austrumu robežas slēgšanu diennakts tumšajā laikā ir pieņemts ar nosacījumiem. «Viens no svarīgākajiem nosacījumiem, kas var ietekmēt, ir lidojuma augstums. Gaisa telpa ir slēgta līdz sešu kilometru augstumam, un tas nozīmē, ka zemāk par sešiem kilometriem nevar lidot nekas, izņemot speciālo aviāciju. Savukārt komerciālie gaisa kuģi lido augstāk, tādēļ komerciālo aviāciju tas neietekmē,» skaidroja Tauriņš.
Jautāts, kāda ir LGS loma pretdronu aizsardzības sistēmas attīstībā, Tauriņš minēja, ka viens no virzieniem ir cieša sadarbība ar Rīgas lidostu un tiesībsargājošām iestādēm, lai maksimāli mazinātu dronu negatīvo ietekmi uz Rīgas lidostas darbību un gaisa satiksmi. Vienlaikus atbilstoši normatīviem LGS iekārtas ietilpst kritiskajā infrastruktūrā.
«Te ir divas lietas. Viena ir dronu detektēšana. Otrā lieta ir noteikt, cik šis drons ir bīstams, un, ja tas ir bīstams, tad veikt tā deaktivizēšanu. Šajā jomā ir izveidota cieša sadarbība ar lidostu un tiesībsargājošām iestādēm. Pēdējā laikā cilvēki, kas vada šādus lidaparātus, arvien vairāk un vairāk tiek pieskatīti no tiesībsargājošo iestāžu puses,» skaidroja LGS vadītājs.
Tāpat viņš minēja, ka lidostas drošības dienests plāno ļoti aktīvi iesaistīties dronu potenciālajā deaktivizācijas procesā, piebilstot, ka netiek runāts par kaujas droniem. Viņš rezumēja, ka ir dažādās iespējas, kā šos jautājumus risināt arī ar elektroniskiem līdzekļiem, tomēr ir jābūt sadarbībai, lai tas negatīvi neietekmētu komerciālos gaisa kuģus un navigācijas iekārtas.
LETA jau ziņoja, ka, turpinot ierobežojumus Latvijas gaisa telpas zonā pie austrumu robežas ar Baltkrieviju un Krieviju, no 2025. gada 8. oktobra, līdz turpmākajiem lēmumiem turpinās tās slēgšana diennakts tumšajā laikā — no plkst. 20 līdz plkst. 7.
Lēmums turpināt Latvijas gaisa telpas daļēju slēgšanu diennakts tumšajā laikā pieņemts, ņemot vērā gaisa telpas pārkāpumu incidentus citās NATO valstīs, kā arī to, ka gaisa telpas ierobežojumi sniedz iespēju NBS veikt detalizētāku gaisa telpas novērošanu, īstenot dronu un pretdronu simulācijas, izvietot un trenēt mobilās kaujas vienības.
Lēmums par gaisa telpas izmantošanas ierobežojumiem sekoja pēc tam, kad Polijas gaisa telpā ielauzās vairāki krievu uzbrukuma lidroboti, no kuriem tie, kas radīja tiešus draudus, tika notriekti.
LGS ir 100% valsts uzņēmums, tā pienākums ir nodrošināt gaisa telpas lietotājus ar aeronavigācijas paka
Abonējiet dienas svarīgāko
PRESS.LV Telegram kanāls — steidzamās ziņas un ekskluzīvi materiāli.
Esiet pirmais, kas komentēs
Lai piedalītos diskusijā, nepieciešams PRESS.LV konts.