Latvijas Banka samazinājusi IKP pieauguma prognozi šim gadam līdz 0,1%

Vienlaikus Latvijas Banka samazinājusi IKP pieauguma prognozi 2025.gadam no 2,6% līdz 2,1%, bet ekonomikas pieauguma prognoze 2026.gadam ir saglabāta 3%. Savukārt 2027.gadā tiek prognozēta izaugsme 3,3% apmērā.

Latvijas Bankā skaidro, ka IKP izaugsmes lejupvērsto korekciju, paredzot šim gadam tikai nelielu IKP izaugsmi, galvenokārt nosaka vāja līdzšinējā attīstība, būtiski nemainoties nākotnes redzējumam.

Tāpat centrālajā banka prognozē, ka 2025.gadā būs spēcīgāka izaugsme, ko balstīs privātais patēriņš, eksports un investīcijas. Vienlaikus prognozes izstrādātas joprojām augstas nenoteiktības apstākļos, ņemot vērā nenoteiktību Vācijā un Donalda Trampa ieceres ieviest augstus importa tarifus pēc kļūšanas par ASV prezidentu, kā arī norises Eiropas kaimiņu reģionos.

Lai gan patērētāju noskaņojums un rocība uzlabojas, privātais patēriņš joprojām ir vājš un mājsaimniecības pagaidām izvēlas atjaunot inflācijas noplicinātos uzkrājumus, secina Latvijas Bankā.

Stabils tautsaimniecības balsts joprojām ir valdības patēriņš, tomēr tas nevar ilgstoši uzturēt izaugsmi, brīdina Latvijas Bankā.

Latvijas Bankā prognozē, ka privātais patēriņš šogad Latvijā pieaugs par 0,1%, nākamajā gadā — par 2,6%, 2026.gadā — par 3,1%, bet 2027.gadā — par 3,3%, savukārt valdības patēriņš šogad pieaugs par 6,4%, nākamajā gadā — par 1,6%, 2026.gadā — par 0,4%, bet 2027.gadā — par 0,8%.

Centrālajā bankā norāda, ka ilgstoša Eiropas Savienības (ES) finansēto projektu īstenošanas kavēšanās mazina jau tā vājās kopējās investīcijas. Pēc Latvijas Bankas prognozēm, turpmākajos gados situācija varētu uzlaboties, stiprinoties iekšzemes pieprasījumam, kam talkā nāks arī straujāka eksporta izaugsme.

Latvijas Bankā prognozē, ka investīcijām šogad gaidāms kritums par 4,4%, kamēr 2025.gadā tiek gaidīts pieaugums par 3,1%, 2026.gadā — par 4,9%, bet 2027.gadā — par 3,9%.

Savukārt eksportā šogad prognozēts kritums par 2,2%, kamēr nākamajā gadā gaidāms pieaugums par 1,2%, 2026.gadā — par 2,8%, bet 2027.gadā — par 3,1%. Vienlaikus imports šogad, pēc Latvijas Bankas aplēsēm, samazināsies par 2,9%, kamēr nākamajā gadā pieaugs par 2,4%, 2026.gadā — par 3,1%, bet 2027.gadā — par 3,6%.

Latvijas Bankā informē, ka uz tautsaimniecības atveseļošanos norāda arī Ekonomiskā klimata indikators, kas atspoguļo uzņēmēju un patērētāju noskaņojuma pārmaiņas. Biznesa cikla ietvaros augšupejošajā fāzē pašlaik ir rūpniecības un pakalpojumu nozares, kā arī patērētāju noskaņojums.

Aizvien atliekot, bet ne pagarinot Atjaunošanas un noturības fonda finansēto projektu ieviešanu, līdz 2026.gada vidum gaidāms straujš investīciju kāpums, prognozē Latvijas Bankā. Ieguldījumi attīstībā sekmēs arī pārmaiņas apstrādes rūpniecībā, nākotnē papildinot eksporta portfeli ar augstākas pievienotās vērtības produktiem.

Pēc Latvijas Bankas prognozēm, īstermiņā gaidāma vāja eksporta izaugsme sarukušā ārējā pieprasījuma ietekmē. To papildina bažas par Latvijas uzņēmumu konkurētspēju. Tomēr vidējā termiņā Latvijas Banka sagaida pieprasījuma atjaunošanos, ko stimulēs mazāk stingra monetārā politika un joprojām ekspansīva fiskālā politika. Savukārt izaicinājumi Vācijas ekonomikā, ASV vēlēšanu rezultāti un iespējamā protekcionisma politika, kā arī augošā nestabilitāte ES kaimiņu reģionos ir palielinājuši globālo nenoteiktību.

Kārtējo maksājumu konta deficīts vidējā termiņā pieaugs, 2027.gadā sasniedzot 5% no IKP, prognozē Latvijas Bankā. To ietekmē gan eksporta konkurētspējas vājināšanās, gan lielāks importa apmērs, tostarp būvniecības pakalpojumu un preču imports dzelzceļa «Rail Baltica» projekta vajadzībām, kā arī militārās piegādes. Prognozēs nav iekļauti pieņēmumi par starptautiskās tirdzniecības tarifu pārmaiņām un to iespējamo ietekmi.

Latvijas Bankā prognozē, ka patēriņu sekmēs nodokļu reforma un valdības jaunie lēmumi par papildu izdevumiem, galvenokārt algu palielināšanai iekšlietu sektorā strādājošajiem un skolotājiem. Publisko investīciju plūsmā, tuvojoties prognožu perioda beigām, aizvien pieaugs «Rail Baltica» nozīme, ņemot vērā valdības lēmumu par prioritāti izvirzīt pamattrases būvniecību, kas prasīs apjomīgus līdzekļus.

Budžeta deficīta prognoze nebūtiski mainīta kopš oktobra prognozes, tuvākajos gados joprojām pārsniedzot 3% no IKP, un situācija, pēc Latvijas Bankas prognozēm, uzlabosies vien perioda beigās. Attiecīgi 2025.gadā budžeta deficīts varētu būt 3,4%, 2026.gadā — 3% un 2027.gadā — 2,6% no IKP.

Valsts parāda prognoze nedaudz palielināta kopš oktobra — galvenokārt vājas ekonomiskās izaugsmes ietekmē. Tuvojoties prognožu perioda beigām, valsts parāds pārsniegs 50% no IKP, un parāda ilgtspēja vērtējama ar mērenu risku, informē Latvijas Bankā.

Bezdarbu Latvijas Banka šogad prognozē 6,9% apmērā, nākamgad — 6,8%, 2026.gadā — 6,5%, bet 2027.gadā — 6,3%.

Latvijas Bankā norāda, ka darba tirgus saglabājas noturīgs, bezdarbu ietekmēs nodarbinātības gaidu uzlabošanās, pakāpeniska ārējās vides atveseļošanās un turpmāka tautsaimniecības atjaunošanās.