«Pašlaik precīzu vērtējumu par koronavīrusa Covid-19 ietekmi uz globālo un Latvijas tautsaimniecību izteikt ir priekšlaicīgi. Vienlaikus jau ir skaidrs, ka šī ietekme būs būtiska, jau šobrīd vērojama nozīmīga lejupvērsta ietekme uz vairāku nozaru darbību, un tā rezultātā būs nepieciešama aktīva politikas veidotāju iesaistīšanās ar atbalsta pasākumiem,» pauda centrālajā bankā.
Latvijas Bankā norādīja, ka koronavīrusa straujā izplatība rada būtiskus izaicinājumus pasaules tautsaimniecībai, un iespējamās ekonomiskās ietekmes mērogs lielā mērā būs atkarīgs no vīrusa izplatības plašuma un ilguma.
Pēc OECD aplēsēm, vīrusa ietekme šogad var samazināt ekonomikas izaugsmi Eiropas valstīs par aptuveni 0,2 līdz 1,3 procentpunktiem (attiecīgi bāzes un plašākas izplatības scenāriju gadījumā), taču šāds vērtējums ir indikatīvs un, ja vīrusa ierobežošana nav ātra, pastāv vērā ņemams recesijas risks.
«Lai gan vīrusa izplatība Latvijā pašlaik ir zemāka nekā vairākās citās Eiropas valstīs, atsevišķas tautsaimniecības nozares jau šobrīd saskaras ar tā radītajām ekonomiskajām sekām, piemēram, tūrisma un viesmīlības nozare, aviotransports. Turklāt vīrusa izplatībai nepieciešamie iedzīvotāju mobilitāti ierobežojošie pasākumi arī turpmāk sašaurinās tautsaimniecības aktivitāti. Vīrusa izplatība tautsaimniecības kontekstā rada gan pieprasījuma un konfidences šoku (iedzīvotāju ierobežota mobilitāte un augstā neziņa), gan piedāvājuma puses šoku (pārrāvumus piegādes ķēdēs),» minēja Latvijas Bankā.
Centrālajā bankā norādīja, ka pēkšņi piegādes ķēžu pārrāvumi un pieprasījuma pavājināšanās īstermiņā radīs izaicinājumus uzņēmumiem nodrošināt pietiekamu naudas plūsmu kārtējo saistību pildīšanai, kas ilgākā laikā var apdraudēt uzņēmumu maksātspēju.
«Šajā kontekstā ir svarīgi nodrošināt, lai uzņēmumu naudas plūsmas vājināšanās neizraisītu masveida darbinieku atlaišanu, līgumu laušanu un uzņēmumu maksātnespējas krasu pieaugumu, kā arī neradītu kredītu plūsmas pārrāvumus caur banku aktīvu kvalitātes pasliktināšanos un kredītu maksājumu kavējumiem, kas būtiski pastiprinātu vīrusa radīto ietekmi uz tautsaimniecību un pasliktinātu tās atkopšanās izredzes un ilgumu,» uzsvēra Latvijas Bankā.
Tāpat Latvijas Bankā norādīja — ņemot vērā to, ka vīrusa izplatību un tās ietekmi uz tautsaimniecību nav iespējams precīzi prognozēt, ir nepieciešama valsts institūciju cieša sadarbība ar nozaru asociācijām un uzņēmumiem, lai operatīvi sekotu līdzi situācijas attīstībai un laikus identificētu nozares un uzņēmumus, kurus vīrusa radītās sekas ietekmē visvairāk, lai tiem sniegtu savlaicīgu un mērķētu atbalstu.
Šajā kontekstā, pēc Latvijas Bankā minētā, ir svarīga Eiropas Komisijas (EK) plānotā valsts atbalsta nosacījumu atvieglošana, kas palīdzētu Eiropas Savienības (ES) valstu valdībām cīņā ar vīrusa radītajām sekām tautsaimniecībai.
«Plānojot atbalsta pasākumus, ir jāsaprot, ka primārais mērķis ir apturēt vīrusa izplatību, kas, diemžēl, radīs izmaksas tautsaimniecībā. Tādēļ atbalsta pasākumi jāvērš uz vīrusa ierobežošanas radīto blakņu tautsaimniecībai atvieglošanu, šajā procesā valdībai uzņemoties centrālo lomu un darbojoties ciešā sasaistē ar Latvijas un starptautiskajām institūcijām, ieskaitot Finanšu un kapitāla tirgus komisiju, EK un Eiropas Centrālo banku,» pauda Latvijā Bankā.
Tāpat centrālajā bankā norādīja, ka sākotnējais atbalsta pasākumu kopums varētu iekļaut nodokļu nomaksas termiņu pagarinājumu, nodokļu atmaksu un citu valsts maksājumu uzņēmumiem, piemēram, rēķinu apmaksu veikšanu paātrinātā kārtībā, īslaicīgus ierobežojumus lauzt īres un citus līgumus, kādai no līgumslēdzēju pusēm nonākot likviditātes grūtībās, banku kredītu pamatsummas atmaksas termiņa īslaicīgu atlikšanu, līgumsodu aprēķina iesaldēšanu un iespēju uzkrāt jeb atlikt procentu maksājumus uz noteiktu laiku, vienlaikus nodrošinot regulējuma toleranci banku sektoram, kā arī atbalstu uzņēmumu darbiniekiem, kuri dīkstāves rezultātā tiek nodarbināti ar samazinātu noslodzi vai spiesti doties neapmaksātā atvaļinājumā.
«Šie pasākumi ļautu uzņēmumiem un mājsaimniecībām veiksmīgāk pārvarēt īstermiņa likviditātes ierobežojumus,» uzsvēra Latvijas Bankā.
Gadījumā, ja vīrusa izplatība ieilgs un netiks veiksmīgi ierobežota, pēc Latvijas Bankā minētā, būtu nepieciešams plašāks fiskālās politikas atbalsts, palielinot valsts budžeta izdevumus uz deficīta rēķina.
Fiskālās politikas iniciatīvas jau atbalsta ultra-stimulējoša monetārā politika, nodrošinot nepieciešamo likviditāti finanšu tirgos un labvēlīgus finansēšanas nosacījumus tautsaimniecības dalībniekiem.
Runājot par Covid-19 ietekmi uz globālo ekonomiku, Latvijas Bankā norādīja, ka kopumā tā būs atkarīga no tā, cik sekmīgi izdosies ierobežot koronavīrusa izplatību.
«Pagaidām ar šo uzdevumu nav sekmējies ļoti labi, līdz ar to vērojama ne tikai nozīmīga negatīvā ietekme uz atsevišķām globālajām nozarēm (tūrisma un viesmīlības, aviopārvadājumu, autoindustrija), bet arī pastiprinās globālās recesijas riski,» atzina Latvijas Bankā.
Jau vēstīts, ka līdz 14.aprīlim Latvijā saistībā ar Civid-19 vīrusu izsludināta ārkārtējā situācija, šajā laikā nosakot virkni ierobežojošu pasākumu ar mērķi ierobežot vīrusa izplatību.
Tāpat no 17.marta tiks atcelti starptautiskie pasažieru pārvadājumi caur lidostām, ostām, ar autobusiem un dzelzceļa transportu, izņemot pasažieru pārvadājumus ar valsts gaisa kuģiem un militāro transportu.
No 17.marta būs aizliegta arī personu un transportlīdzekļu pārvietošanās caur lidostu, ostu, dzelzceļa un autoceļu Eiropas Savienības ārējās robežas robežšķērsošanas vietām, kā arī robežšķērsošanas vietās, kas paredzētas vietējai pierobežas satiksmei, izņemot kravu pārvadājumus.
Vienlaikus Latvijas valstspiederīgajiem un ārzemniekiem, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijā, atļauts, atgriezties Latvijā caur minētajām robežšķērsošanas vietām. Tāpat ārzemniekiem atļauts caur tām no Latvijas izceļot.
Latvijā līdz šim konstatēti 30 ar Covid-19 saslimuši iedzīvotāji.
Abonējiet dienas svarīgāko
PRESS.LV Telegram kanāls — steidzamās ziņas un ekskluzīvi materiāli.
Esiet pirmais, kas komentēs
Lai piedalītos diskusijā, nepieciešams PRESS.LV konts.