Latvijai par ceļa izdevumiem uz Eiropadomi atmaksāta vislielākā summa

ES no 2019. līdz 2022.gadam dalībvalstīm ir izmaksājusi kopumā 2 692 857 eiro, lai segtu valstu vadītāju braucienu izdevumus uz Eiropadomes sēdēm. Finansējumu no ES budžeta piešķir gan ceļa izdevumiem, gan naktsmītnes izdevumiem.

Latvijai atmaksāti 20,69% no kopējās summas jeb 557 274 eiro. Otrajā vietā ir Rumānija ar 499 799 eiro, tai seko Igaunija ar 404 380 eiro un Somija ar 328 383 eiro. Maksājumi šīm četrām valstīm veido gandrīz divas trešdaļas no kopējiem izdevumiem.

No 2019. līdz 2022.gadam notikušas 15 Eiropas līderu sanāksmes, uz kurām, izmantojot līgumreisus, devies toreizējais Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) ar delegāciju.

Latvija līdzās Austrijai, Somijai un Maltai ir viena no četrām valstīm, kam atmaksāti izdevumi visos 15 gadījumos. Par reizi mazāk ceļošanas izdevumi atmaksāti Igaunijai, Lietuvai, Slovēnijai un Zviedrijai, bet Bulgārijai, Horvātijai un Rumānijai tie atmaksāti 13 reizes. Kiprai, Luksemburgai un Spānijai izdevumi atmaksāti vien reizi, bet 10 valstis atmaksu nav prasījušas ne reizi.

Jau ziņots, ka Kariņa Ministru prezidenta laika delegācijām paredzētie speciālie avioreisi no 2021.gada līdz 2023.gada septembrim no valsts budžeta izmaksāja 613 830 eiro, liecina Valsts kancelejas apkopotā informācija. Šī summa neietver ES piešķirto finansējumu braucieniem uz Eiropadomi.

Nākamā gada sākumā gaidāms Valsts kontroles izvērtējums par privāto lidsabiedrību pakalpojumu izmantošanu. Pārbaudi sākusi Ģenerālprokuratūra.

Kariņš piekrita kritikai par privāto aviopārvadājumu izmantošanu, taču uzsvēra, ka, tostarp pateicoties tiem, sarežģītas loģistikas apstākļos viņam bijis iespējams maksimāli ātri tikties ar pasaules valstu līderiem un tādējādi stiprināt Latvijas lomu ES un NATO.

Kariņš arī akcentēja, ka vienmēr ir iespējams pilnveidot procedūras, šajā gadījumā procedūru, kādā augstākajām valsts amatpersonām ir iespējams izmantot speciālo reisu pakalpojumus, un kāds ir tam atvēlamo līdzekļu apjoms.