Latvijā varēs ieceļot tie Krievijas pilsoņi, kas saņēmuši vīzu saistībā ar humāniem apsvērumiem

ĀM norāda, ka Krievijas izraisītais Latvijas drošības apdraudējums, kas var novest pie iekšējās drošības situācijas pasliktināšanās, rada nepieciešamību noteikt ierobežojumus Krievijas pilsoņu ieceļošanai Latvijā un ierobežot braucienus ar nebūtiskiem ieceļošanas mērķiem, piemēram, tūrismam un atpūtai.

Lai novērstu potenciālu Latvijas iekšējās drošības apdraudējumu, Valsts robežsardzei tiks dotas tiesības atļaut ieceļot un šķērsot Latvijas teritoriju tranzītā tikai Latvijas, Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) valsts un Šveices uzturēšanās atļaujas vai ilgtermiņa vīzas turētājiem.

Tāpat ieceļot varēs personas, kurām izsniegta īstermiņa ieceļošanas vīza, kas ir Latvijas, ES, EEZ un Šveices valstspiederīgo ģimenes locekļi, kā arī personām, kas veic starptautiskos kravu vai pasažieru pārvadājumus, jūrniekiem, kā arī personām, kuras saņēmušas vīzu sakarā ar humāniem apsvērumiem, piemēram, personām, kuras dodas apmeklēt smagi slimu tuvinieku vai bēres, apdraudētām personām.

Ieceļot valstī varēs Latvijā akreditēti vai nosūtīti Krievijas diplomātisko pārstāvniecību darbinieki un viņu ģimenes locekļi, diplomātiskie kurjeri vai «ad hoc» kurjeri, kā arī personas, kas dodas uz Krievijas vēstniecību Latvijā īstermiņa komandējumā tehniskā atbalsta nodrošināšanai.

Tāpat ieceļot Latvijā varēs Krievijas diplomātisko pārstāvniecību darbinieki, kuri šķērso Latviju tranzītā oficiālo funkciju veikšanai, tostarp viņu ģimenes locekļi un personas, kuras šķērso Latvijas teritoriju tranzītā un dodas īstermiņa komandējumā tehniskā atbalsta nodrošināšanai Krievijas vēstniecībā uzņemošajā valstī.

ĀM atzīmēja, ka, reaģējot uz 24.februārī uzsākto Krievijas iebrukumu Ukrainā, no 25.februāra visās Latvijas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās ārvalstīs tika apturēta vīzu pieteikumu pieņemšana no Krievijas pilsoņiem.

Krievijas pilsoņu vīzu pieteikumi tika pieņemti tikai izņēmuma gadījumos, ja pastāvēja humāni apsvērumi, piemēram, tuva radinieka smaga slimība vai bēres, apdraudējums personas drošībai, kā arī no Latvijas un citu ES valstu pilsoņu ģimenes locekļiem.

No 4.augusta vēl vairāk tika sašaurināts to Krievijas pilsoņu loks, no kuriem var tikt pieņemti vīzu pieteikumi Latvijas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās ārvalstīs, un Krievijas pilsoņu vīzu pieteikumi patlaban tiek pieņemti tikai dalībai bērēs.

Laika posmā no 25.februāra līdz 3.augustam Latvijas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās ārvalstīs Krievijas pilsoņiem tika izsniegtas 1085 vīzas, no kurām 257 vīzas tika izsniegtas masu mediju pārstāvjiem un 210 vīzas viņu ģimenes locekļiem, bet 618 vīzas tika izsniegtas Latvijas un ES valstu pilsoņu ģimeņu locekļiem, radinieku slimības vai bēru gadījumā.

Savukārt laika posmā no 4. līdz 6.septembrim Latvijas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās ārvalstīs Krievijas pilsoņiem tika izsniegtas 18 vīzas dalībai bērēs.

ĀM uzsvēra, ka 24.februārī Krievija uzsāka militāro iebrukumu Ukrainā. Krievijas neattaisnojamais iebrukums Ukrainas teritorijā ir rupjš Ukrainas suverenitātes un teritoriālās integritātes pārkāpums, kas ir klajā pretrunā ar Krievijas saistībām, kas izriet no ANO Statūtiem un citām starptautisko tiesību normām.

ĀM akcentēja, ka Krievijas bruņotie spēki ir vainojami masveida brutālajos noziegumos pret Ukrainas iedzīvotājiem, tai skaitā sievietēm un bērniem. Krievijas agresijas rezultātā vairāk nekā 6 miljoni Ukrainas iedzīvotāju ir bijuši spiesti doties bēgļu gaitās, dzīvību ir zaudējuši tūkstošiem Ukrainas militārpersonu un nevainīgu civiliedzīvotāju.

Kopš šī gada jūlija vidus Latvijā un citās ES dalībvalstīs, kurām ir sauszemes robeža ar Krieviju, ir pieaudzis Krievijas pilsoņu skaits, kuri vēlas šķērsot robežu ieceļošanai ES. Tādējādi vairākas dalībvalstis, tostarp Latvija, Lietuva, Igaunija un Polija ir paudušas bažas, ka tas var radīt nopietnus draudus šo valstu iekšējai drošībai, jo liela daļa Krievijas iedzīvotāju ilgstoši ir atbalstījuši Vladimira Putina režīma agresīvās darbības un ir līdzatbildīgi par Krievijas agresiju pret Ukrainu, norādīja ĀM.

Tāpat ĀM uzsvēra, ka daudzi Krievijas pilsoņi turpina izmantot ceļojumus ES, lai atpūstos un iepirktos, kamēr Ukrainā notiek aktīva karadarbība. ES dalībvalstis ir vienojušās, ka tas nav atbalstāms. Tādēļ jau patlaban ir noteikti ieceļošanas aizliegumi konkrētām personām, kas atbalsta Putina režīmu.

ES Padomes ārlietu ministru neformālajā sanāksmē Prāgā 30.augustā un 31.augustā tika panākta vienošanās, ka, ņemot vērā sarežģīto ietekmi uz robežvalstīm, dalībvalstis nacionālā līmenī var veikt pasākumus, lai ierobežotu ieceļošanu ES.

ĀM arīdzan norādīja, ka personām, kas neatbildīs izņēmumiem, ieceļošana Latvijā tiks atteikta, pamatojot to ar apdraudējumu Latvijas politikai un iekšējai drošībai. Valsts robežsardzes amatpersona par katru pieņemto lēmumu atteikt ieceļošanu izsniegs personai veidlapu. Krievijas pilsoņu personu kategorijas, kurām ir atļauta ieceļošana, Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Polijā ir noteiktas koordinēti.

Paredzēts, ka rīkojums stāsies spēkā no šī gada 19.septembra un turpināsies līdz nākamā gada 30.jūnijam.

LETA jau rakstīja, ka Baltijas valstis panākušas vienošanos būtiski ierobežot robežšķērsošanu Krievijas pilsoņiem, kuriem ir Šengenas vīzas.