Latvijā pārtikas preču cenu kāpums turpināsies

Kā norādīja federācijā, situācija pārtikas nozarē ir satraucoša, jo pieaugums ir novērojams visās izdevumu pozīcijās, līdz ar to pārtikas cenu kāpuma turpinājums ir neizbēgams. Kopumā cenu kāpums notiks pakāpeniski un dažādās produktu grupās būs atšķirīgs, ko ietekmē vairāki faktori, prognozēja LPUF.

Lai arī cenas pārtikas preču izejvielām gadu laikā ir kāpušas, šobrīd situācija izejvielu tirgū visā pasaulē liecina par ļoti strauju pieaugumu. Kopš gada sākuma gandrīz visiem izejmateriāliem ir augušas iepirkuma cenas, turklāt arī turpmāk tiek prognozēts pārtikas izejvielu cenu pieaugums dažādās pozīcijās.

LPUF padomes priekšsēdētāja Ināra Šure skaidroja, ka ražotāji ir veikuši investīcijas energoefektivitātes celšanā, lai samazinātu elektrības cenu izmaiņu ietekmi, tomēr šobrīd pieaugums ir novērojams faktiski visās izdevumu pozīcijās. «Ja citos gados redzējām izejvielu cenu pieaugumu tikai dažās pārtikas un dzērienu rūpniecības nozarēs, tad šogad tas skar pilnīgi visas nozares — piena, gaļas, augļu un dārzeņu, saldumu un uzkodu, maizes, zivju un dzērienu ražošanas nozares,» komentēja Šure.

Pēc viņas sacītā, pārtikas izejvielu cenu pieaugums skaidrojams gan ar ražas samazinājumu šīs vasaras laikapstākļu dēļ, gan Covid-19 globālās pandēmijas ietekmi, kur atvieglojumi radījuši strauju pieprasījumu, radot būtisku izejvielu deficītu. 

Tāpat Šure minēja, ka ir ražotāji, kas ir noslēguši piegādes līgumus ar izejvielu piegādātājiem, taču tie nespēj ražotājiem ne garantēt, ne pildīt līgumsaistības, jo izaicinājums šobrīd ir ne tikai izejvielu cenas, bet arī izejvielu deficīts, kas, atkopjoties no pandēmijas, rada strauju pieprasījuma pieaugumu visā pasaulē.

«Pārtikas ražotāji šobrīd ir ļoti neapskaužamā un izaicinājumiem pilnā situācijā,» norādīja federācijā, piebilstot, ka cenas pieaug ne tikai izejvielām, bet arī iepakojumiem un energoresursiem.

Cita starpā gāzes un elektroenerģijas cenu pieaugums ir viens no augstākajiem pēdējo gadu laikā, radot nospiedošu un īsā laikā strauji pieaugušu izmaksu slogu, jo energoresursi ir viena no ražošanā lielākajām izmaksu komponentēm. To visu vēl vairāk saasina transportēšanas traucējumi saistībā ar ierobežojumiem visā pasaulē pandēmijas dēļ.

Vienlaikus LPUF uzsvēra, ka joprojām aktuāls ir arī darbaspēka trūkums, kas šobrīd saasina jau tā smago situāciju. Atalgojums pārtikas ražošanā ir pieaudzis vidēji par 6% un darba roku trūkuma dēļ tas rada tikai papildu slogu, lai ražotāji noturētu esošos darbiniekus, kā arī piesaistītu jaunus.

«Pārtikas cenu kāpuma straujumu varētu bremzēt, piemēram, atšķirīgi līgumi par elektrības iegādi, dažāda cenošanas politika, tas, cik energoietilpīga ir konkrētās produktu grupas ražošana,» komentēja Šure.

Arī Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas sastādītais pārtikas cenu indekss liecina, ka pārtikas cenas visā pasaulē ir piedzīvojušas straujāko kāpumu vairāk nekā desmit gadu laikā. Pēdējā gada laikā cenu kāpums ir novērojams 10 no 12 mēnešiem. Federācijā skaidroja, ka, izstrādājot ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas pārtikas cenu indeksu, tiek ņemtas vērā graudaugu, augu eļļas, piena produktu, gaļas un cukura cenas.

LPUF ir Latvijas pārtikas pārstrādes daudznozaru nevalstiskā organizācija, kas apvieno pārtikas uzņēmumus un profesionālās asociācijas, pārstāv ražotājus valsts un nevalstiskajās organizācijās, aizstāv biedru intereses starptautisko normatīvu izstrādē, kā arī sniedz LPUF biedriem informatīvu atbalstu. Federācijā ir apvienojušies uzņēmumi, kas aizņem vairāk nekā 60% no visa Latvijas pārtikas ražošanas tirgus. Tajā ir pārstāvētas gan nozaru asociācijas, gan vairāki desmiti lielu, vidēju un mazu uzņēmumu.