Latvijā konstatēts pirmais pērtiķu baku gadījums

Pēc SPKC paustā, slimnieks ir pieaugušais vecuma grupā līdz 50 gadiem ar vieglu slimības norises gaitu. Inficētais ar pērtiķu baku vīrusu inficējies ārzemēs. Šobrīd sasirgušais atrodas ārstniecības personas uzraudzībā.

Patlaban SPKC veic epidemioloģisko izmeklēšanu saistībā ar šo gadījumu, kā arī veic slimnieka aptauju un organizē nepieciešamos pasākumus.

SPKC Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs informēja, ka pirmais pērtiķu baku gadījums pasaulē tika konstatēts maija sākumā, un tas bija saistīts ar kāda cilvēka ceļojumu uz Nigēriju. Patlaban pasaulē jauno pērtiķu baku gadījumu skaits pārsniedz 500, no tiem vairāk neka 300 reģistrēti Eiropas Savienībā. Tikmēr neviens nāves gadījums ES nav reģistrēts.

«Mēs varam uz doto brīdi apgalvot, ka šis pirmais reģistrētais gadījums nav saistīts ar inficēšanos Latvijā, inficēšanās notikusi ārzemēs. Mūsu mērķis dotajā brīdi ir apturēt slimību, maksimāli ātri identificēt katru gadījumu sadarbībā ar ārstiem, laboratoriju, veikt diagnostiku un parastus epidemioloģiskus pasākumus, kas attiecas uz pacientu izolāciju,» norādīja Perevoščikovs.

Runājot par izolāciju, viņš piebilda, ka tāda mājas karantīna, kāda bija Covid-19 pandēmijas laikā, pērtiķu baku gadījumā nav paredzēta, jo infekcija norit lēni un tā nav īpaši lipīga.

Kā iespējamos simptomus Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) galvenā infektoloģe Ludmila Vīksna minēja ķermeņa temperatūras paaugstināšanos līdz 38 vai 39 grādiem, stipras galvassāpes, muguras sāpes, izsitumus, kas var rasties arī uz plaukstām un pēdām, kā arī limfātisko mezglu palielināšanos — šis simptoms varot vedināt ārstu vai pacientu meklēt diagnozi pērtiķu baku virzienā.

Gan Vīksna, gan Perevoščikovs skaidroja, ka šī slimība izplatās lēni, inficēšanās notiek tuva kontakta apstākļos, kā arī gaisa pilienu ceļā, ilgstoši atrodoties tuvumā inficētajai personai.

Vienlaikus Perevoščikovs atzīmēja, ka saslimšanas ar pērtiķu bakām gadījumā var rasties sekundāra bakteriāla infekcija, jo pacienti izjūt mokošu niezi.

Savukārt kā īpašas riska grupas viņš minēja zīdaiņus, grūtnieces un cilvēkus ar ļoti novājinātu imūnsistēmu.

Jau rakstīts, ka pērtiķu bakas ir reta vīrusu izraisīta infekcijas slimība, kura visbiežāk sastopama Centrālāfrikas un Rietumāfrikas valstīs. Infekcijas rezervuārs dabā joprojām nav zināms, bet vīruss tika konstatēts dažiem grauzējiem un pērtiķiem, no kuriem inficējās arī cilvēki. Pērtiķu baku gadījumi cilvēkiem bija reģistrēti arī ārpus Āfrikas saistībā ar starptautiskiem ceļojumiem vai importētiem dzīvniekiem.

Veselības jomas eksperti iepriekš bija norādījuši, ka vīrusam ir zema izplatība un viegla slimības gaita, tāpēc Latvijā nav nepieciešams nodrošināt masveida vakcināciju pret šo saslimšanu.