Latvija izmantos visu ES fondu 2014.-2020.gada piešķīrumu 4,6 miljardu eiro apmērā

«ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda piešķīrums 4,6 miljardu eiro apmērā tiks izmantots investīciju projektos pilnībā un Latvija nezaudēs ES finansējumu,» norāda ministrijā.

Pēc FM skaidrotā, to nodrošina valdības jau preventīvi pieņemtie riskus kompensējošie lēmumi — budžeta virssaistību iespējas līdz 164 miljoniem eiro papildu investīcijām jauniem projektiem, kā arī izmantojot Eiropas Komisijas (EK) doto iespēju pārfinansēt uz ES fondu programmu vismaz 60 miljonus eiro maksājumus siltumapgādes atbalstam mazaizsargātām mājsaimniecībām un citas finansējuma pārdales.

Vienlaikus ministrijā atzīmē, ka medijos izskanējusī informācija par ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda iespējamo finansējuma zaudēšanu indikatīvi 200 miljonu eiro apmērā attiecas uz individuāliem projektiem, kas netiks pabeigti līdz šā gada beigām, un konkrētie projekti var nesaņemt visu nacionāli plānoto ES fondu līdzfinansējumu par izdevumiem pēc šā gada beigām. Šādos gadījumos Latvija izmantos EK piedāvāto elastības iespēju, projektus pabeidzot vēlāk vai nu par pašu finansējumu, vai pabeigšanu līdzfinansējot ar ES fondu 2021.-2027.gada plānošanas perioda finansējumu.

«ES fondu investīcijas ir nozīmīgs instruments Latvijas ekonomikas attīstībai. Varu apliecināt, ka Latvija, par spīti dažādiem globālajiem satricinājumiem, ir vadījusi riskus un spēs izmantot visu ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda piešķīrumu 4,6 miljardu eiro apmērā. FM rīcībā ir pietiekami daudz instrumentu, lai individuālos projektus, kuru ieviešana kavējas, pabeigt arī pēc šā gada beigām, kā arī precīzi vadot naudas plūsmas panākt, ka Latvija nezaudē tai paredzētos resursus,» pauž finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Ministrijā norāda, ka šobrīd nacionāli ES fondu 2014.-2020.gada finansējums 100% ir piesaistīts projektiem. ES fondu mērķi un rādītāji lielākoties ir sasniegti. Līdzīgi kā citās dalībvalstīs, atsevišķu infrastruktūras projektu īstenošanu ietekmējuši pēdējo gadu notikumi pasaulē — Covid-19 pandēmija un Krievijas sāktais karš Ukrainā. Tādēļ, lai novērstu 2014.-2020.gada plānošanas perioda finansiālos riskus un nodrošinātu projektu pabeigšanu, administrējošās iestādes izmanto visus nacionāli iespējamos un EK piedāvātos risinājumus.

Iepriekš Ašeradens intervijā aģentūrai LETA sacīja, ka no aizvadītā ES fondu perioda novembra vidū finansējuma atlikums bija 581 miljons eiro, un riskanta situācija bija par aptuveni 200 miljoniem eiro. «Šobrīd notiek aktīvs sarunu process ar  EK, kā mēs varam manevrēt, lai šo apjomu maksimāli samazinātu,» teica ministrs.