Latvija atjaunojamās enerģijas izmantošanā ierindojas otrajā vietā ES

Atbilstoši «Eurostat» jaunākajiem datiem 2018.gadā atjaunojamā enerģija veidoja 21% no kopējās apkurei un dzesēšanai patērētās enerģijas ES. Tās daļa kopš datu vākšanas sākuma 2004.gadā, kad tā bija 12%, ir pieaugusi gandrīz divas reizes, pateicoties atjaunojamās enerģijas izmantojuma pieaugumam ražošanā, pakalpojumu sniegšanā un mājsaimniecībās. 

Starp ES dalībvalstīm ar gandrīz divām trešdaļām jeb 65% patērēto no atjaunojamiem avotiem iegūto enerģiju, ko 2018.gadā izmantoja apkurei un dzesēšanai, pirmajā vietā ierindojas Zviedrija. Tikmēr Latvija, patērējot 56% atjaunojamās enerģijas apkurei un dzesēšanai, ierindojās otrajā vietā aiz Zviedrijas, kam seko Somija (55%) un Igaunija (54%). Turpretī atjaunojamie enerģijas avoti vismazāk veicina apkuri un dzesēšanu Īrijā un Nīderlandē (abos 6%), Beļģijā (8%) un Luksemburgā (9%).

«Eurostat» dati arī liecina ka atjaunojamā enerģija ietver arī atvasināto siltumu un siltuma enerģiju (no gaisa, zemes vai ūdens), ko uztver siltumsūkņi (šī informācija pagaidām nav pieejama visās valstīs). 2018.gadā šāda siltumenerģija deva vairāk nekā vienu ceturto daļu (27%) no atjaunojamiem enerģijas avotiem iegūtas enerģijas, ko izmanto apkurei un dzesēšanai.

Latvijas valsts mežu apsaimniekotāja «Latvijas valsts meži» (LVM) Komunikācijas daļas vadītājs Tomass Kotovičs, komentējot attiecīgos datus LVM mājaslapā, norāda, ka ikgadējais koksnes pieaugums Latvijas mežos pārsniedz 26 miljonus kubikmetrus gadā. Tas veido potenciālu ne tikai dažādu koksnes izstrādājumu — dēļu, mēbeļu, logu, durvju un māju — ražošanai, bet arī fosilās enerģijas izmantošanas aizstāšanai ar koksnes biomasu, nākotnē vēl vairāk samazinot Latvijas atkarību no fosilajiem energonesējiem.

Viņš atgādināja, ka meža nozares Latvijā stratēģiskais mērķis ir līdz 2050.gadam palielināt meža ražību Latvijā vēl par 25%, tādējādi būtiski kāpinot ne vien atjaunojamās enerģijas izmantošanas pieaugumu, bet arī sniedzot pamatu valsts virzībai uz enerģētisko neatkarību.

Saskaņā ar centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem galvenie atjaunojamās enerģijas veidi Latvijā ir kurināmā koksne — malka, koksnes atlikumi, kurināmā šķelda, koksnes briketes, koksnes granulas.

Tikmēr kurināmās koksnes kopējais patēriņš, kā norāda LVM, piecu gadu laikā audzis par 11,1% un 2018.gadā sasniedza 62,2 petadžoulus (PJ) un tas audzis par 4,5% salīdzinājumā ar 2017.gadu. 2018.gadā salīdzinājumā ar 2017.gadu saražotās kurināmās šķeldas daudzums pieauga par 10,8%, ko sekmēja to izmantošana koksnes granulu ražošanā. 2018.gadā Latvija eksportēja 30,9 PJ koksnes granulu, kas ir par 9,9% vairāk nekā gadu iepriekš.

Lielākie kurināmās koksnes patērētāji ir mājsaimniecības, kuru patēriņš 2018.gadā veidoja 36% no kopējā kurināmās koksnes patēriņa un salīdzinājumā ar gadu iepriekš pieauga par 6,1%, sasniedzot 22,4 PJ.