Latvija atbalsta vienotu ES regulējumu elektronisko sakaru datu saglabāšanā

Kā aģentūru LETA informēja TM, pēc Vitovska teiktā, ES regulējumam būtu jāparedz vienoti minimālie standarti attiecībā uz saglabājamo datu kategorijām, glabāšanas termiņiem, piekļuves nosacījumiem un datu drošības prasībām, vienlaikus saglabājot dalībvalstīm pamatotu elastību nacionālo vajadzību īstenošanai.

Vitovskis arī uzsvēra nepieciešamību nodrošināt līdzsvaru starp efektīvu tiesībaizsardzību, personas pamattiesību aizsardzību un elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēju iespējām izpildīt noteiktās prasības.

«Harmonizēts regulējums stiprinātu tiesisko skaidrību, uzlabotu pārrobežu sadarbību un veicinātu efektīvāku elektronisko pierādījumu izmantošanu noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanā un kriminālvajāšanā,» skaidroja Vitovskis.

Savukārt darba sesijā par bērna tiesībām tikt uzklausītam ģimenes tiesību lietās Vitovskis uzsvēra, ka bērna interešu aizsardzība ir viena no TM darba prioritātēm.

«Bērna viedokļa uzklausīšanai jānotiek bērnam draudzīgā, drošā un saprotamā procesā, iesaistot kvalificētus speciālistus un nodrošinot ciešu sadarbību starp tiesām un citām institūcijām,» skaidroja Vitovskis.

Vienlaikus sanāksmē tika uzsvērts, ka bērna tiesības tikt uzklausītam nenozīmē pienākumu bērnam uzņemties atbildību par pieaugušo kompetencē esošiem lēmumiem, kā arī bērnam ir tiesības savu viedokli nepaust.

Parlamentārais sekretārs norādīja, ka esošais ES tiesiskais regulējums bērnu tiesību aizsardzībai kopumā ir pietiekams, taču lielāka uzmanība jāpievērš tā praktiskai īstenošanai, tostarp mediācijas pieejamībai, kvalitatīva atbalsta nodrošināšanai bērniem un dalībvalstu pieredzes apmaiņai.

Jau ziņots, ka valdība otrdien pieņēma zināšanai TM informatīvo ziņojumu par sanāksmē izskatāmajiem jautājumiem.

Ziņojumā norādīts, ka turpmākajām diskusijām par datu saglabāšanu jābalstās uz skaidru, faktos pamatotu un caurskatāmu komunikāciju. Komunikācijas pasākumiem būtu jānodrošina skaidra informācija par elektronisko pierādījumu un saglabājamo datu nozīmi noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanā, kriminālvajāšanā, cietušo tiesību aizsardzībā un pārrobežu sadarbībā.

Tāpat būtu jānodrošina objektīva informācija par iespējamā regulējuma ietekmi uz personas pamattiesībām un personas datu aizsardzību, skaidrojums par pieredzētajiem drošības, uzraudzības un kontroles mehānismiem saglabājamo datu izmantošanas jomā, savlaicīgs dialogs ar elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem par tehniskajiem, organizatoriskajiem un izmaksu aspektiem, kā arī vienotas izpratnes veicināšana likumdevēju un kompetento iestāžu vidū par saglabājamo datu kategorijām, piekļuves nosacījumiem un šo nosacījumu piemērošanas mērķiem.

Kā skaidrots ziņojumā par otro tematu, kas skar bērnu ģimenes tiesību lietās, Latvijas tiesu praksē atzīts, ka bērna viedoklis ir būtisks, taču tas jāvērtē kopsakarā ar citiem lietas apstākļiem, ņemot vērā bērna vecumu, briedumu un iespējamo ietekmēšanu no citu personu puses.

Ziņojumā norādīts, ka, lai bērns varētu jēgpilni īstenot savas tiesības tikt uzklausītam, ir būtiski nodrošināt individuālu pieeju, kas pielāgota bērna vecumam, briedumam un vajadzībām. Tāpat nepieciešams nodrošināt bērnam saprotamu informāciju par procesa būtību, viņa tiesībām, iespējamo norisi un sekām.

Latvijas vērtējumā, ir nepieciešams nodrošināt drošu un atbalstošu vidi, kurā bērns var brīvi paust savu viedokli bez spiediena vai lojalitātes konflikta, kvalificētu speciālistu iesaisti gadījumos, kad tas nepieciešams bērna interesēs, un efektīvu tiesas, bāriņtiesas un citu institūciju sadarbību, lai nodrošinātu visaptverošu bērna situācijas izvērtējumu.

Ziņojumā skaidrots, ka pēc Latvijas pieredzes būtiskākie jautājumi vairāk saistīti ar tiesību normu praktisku piemērošanu konkrētās situācijās, nevis ar regulējuma nepietiekamību.

Par būtiskiem turpmākajiem attīstības virzieniem Latvija uzskata starpinstitūciju sadarbības un informācijas aprites stiprināšanu, agrīna atbalsta pieejamības veicināšanu ģimenēm, sabiedrības un vecāku izpratnes veicināšanu par bērna tiesībām un abu vecāku lomu bērna attīstībā, kā arī bērnam draudzīgas pieejas tālāku nostiprināšanu tiesību piemērošanas praksē.

Kā teikts ziņojumā, kopumā Latvija uzskata, ka esošais tiesiskais regulējums nodrošina nepieciešamos priekšnoteikumus bērna tiesību efektīvai aizsardzībai, savukārt turpmākā uzmanība būtu vēršama uz bērna līdzdalības un bērnam draudzīgas pieejas stiprināšanu praksē.