Latvijā 30% skolēnu jūtas pārslogoti un izjūt pārlieku stresu

Pilotprojekta laikā secināts, ka Covid-19 pandēmija un attālinātās mācības ir būtiski ietekmējušas skolēnu labbūtību — lai arī pusei jeb 50% skolēnu esot sabalansēts mācību režīms, 30% skolēnu izjūtot pārslodzi, savukārt pārējie nav snieguši vērtējumu.

Kā secināts pilotprojektā, bieži vien lielāku stresu izjūt skolēni ar labām sekmēm, tāpēc nereti viņu emocionālās grūtības gan vecāki, gan skolotāji pamana novēloti.

«Pleca» vadītājs Jānis Erts informēja, ka fonda izstrādātais digitālais atbalsta rīks audzināšanas darbā «EMU: Skola» no 2021.gada februāra līdz jūlijam tika testēta 15 Latvijas izglītības iestādēs. Pilotprojektā piedalījās vairāk nekā 4600 skolēnu un 4700 vecāku, kā arī 342 pedagogi un gandrīz 100 skolu direktori un atbalsta personāla darbinieki.

Projektā «EMU: Skola» notiek skolēnu, vecāku un skolotāju elektroniska anketēšana un rezultātu apkopošana digitālā platformā, ļaujot ātri identificēt bērnus un jauniešu, kuriem ir nepieciešams atbalsts. «EMU: Skola» arī piedāvā konkrētus metodiskos ieteikumus, atvieglojot skolām un to personālam darbu pie daļas no jauno Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) un Valsts izglītības satura centra (VISC) standartu ieviešanas. 

Tāpat digitālais rīks atvieglo sadarbību starp audzinātājiem, atbalsta personālu un vecākiem, uzskata Erts. Skolas vadībai un izglītības pārvaldei šis rīks sniedzot datus, lai plānotu nepieciešamos resursus, lai risinātu bērnu vajadzības.

Pēc Erta vārdiem, zinātniskie pētījumi pierāda, ka, atbalstot bērnu emocionālās vajadzības, būtiski uzlabojas arī mācību sniegums. Skolas, kurās bērni jūtas labi, viņi arī mācās labi. Tāpēc Eiropas Savienības 2017.gadā izdotais dokuments «Joint Action on Mental Health and Wellbeing: Mental Health and Schools» rekomendē dalībvalstīm veidot skolas kā vietu, kurā visiem bērniem un jauniešiem ir pieejama emocionālo grūtību vai traucējumu agrīna identifikācija un prevencija.

«EMU: Skola» izdala trīs bērna funkcionēšanas stadijas: pirmā — pilna funkcionalitāte, kad bērna emocionālās grūtības vai uzvedība netraucē realizēt bērna potenciālu, otrā — apgrūtināta funkcionalitāte, kad ārējo vai iekšējo stresoru dēļ ir īslaicīgas emocionālas vai uzvedības grūtības, kas var radīt grūtības vienā vai dažās dzīves sfērās, un trešā — disfunkcionalitāte jeb stresa pārslodze, kad emocionālās un uzvedības grūtības ir ilgstošas, būtiski traucējot bērna funkcionēšanu vairākās vai visās vecumposma attīstībai svarīgākajās sfērās.

Pilotprojekts īstenots IZM finansēta pētījuma ietvarā par izglītojamo sociālemocionālās un mentālās veselības problēmu identificēšanas un risināšanas pieejas procesa un algoritma aprobāciju Latvijas skolās, kas norisinājās no 2021.gada februāra līdz jūlijam. 

Pilotprojektā piedalījās Jelgavas 4.vidusskola, Cēsu Bērzaines pamatskola, Jelgavas Valsts ģimnāzija, Rīgas Mežciema pamatskola, Līvānu 1.vidusskola, Daugavpils Būvniecības tehnikums, Rēzeknes novada Verēmu pamatskola, Liepājas Valsts tehnikums, Rēzeknes novada Dricānu vidusskola, Smiltenes tehnikums, Liepājas Raiņa 6.vidusskola, Smiltenes tehnikuma Alsviķu teritoriālā struktūrvienība, J.Čakstes Liepājas pilsētas 10.vidusskola, Aizkraukles profesionālā vidusskola un Cēsu Pilsētas vidusskola.