«Latvenergo» patlaban veido jaunu un tīru enerģijas ražošanas portfeli, kurā dominēs ūdens, saules un vēja ražotnes, kas palielinās uzņēmuma ģenerācijas portfeli par 1000 megavatiem (MW).
Saules enerģijas virziens šogad demonstrējis izrāvienu — 2024.gadā «Latvenergo» izpildījuši izvirzīto mērķi sasniegt saules enerģijas ražošanas jaudu pieaugumu līdz 100 MW. Novembrī šis apjoms pārsniegts — Baltijā atklātas 15 stacijas ar kopējo jaudu 115,2 MW.
Šā gada deviņos mēnešos «Latvenergo» elektrostacijās ir saražotas 36 GWh elektroenerģijas, kas ir 12 reižu vairāk nekā pērn.
Vienlaikus «Latvenergo» 2024.gadā intensīvi strādājis savas darbības izvēršanai pašmāju tirgū.
Čakste norāda, ka Cīravas saules enerģijas parka attīstītāja SIA «DSE Aizpute Solar» projekts līdzsvaros elektroenerģijas piedāvājumu «Latvenergo» klientiem siltajā sezonā, kurā «līdz šim esam bijuši deficīta situācijā un kurā pieprasījums pēc enerģijas pieaug».
Turpinot izaugsmes stratēģiju, septembrī «Latvenergo» iegādājās SIA «Laflora Energy», lai kūdras ražotāja SIA «Laflora» bijušajā kūdras ieguves teritorijā Kaigu purvā Līvbērzes pagastā būvētu vēja elektrostaciju (VES) ar kopējo jaudu 108,8 MW un uzsāktu elektroenerģijas ražošanu 2026.gada jūnijā. Vēja parkā būs 16 vēja turbīnas — katras jauda — 6,8 MW — ar maksimālo augstumu 266,5 metri, un daļa vēja staciju torņu tiks izgatavotas uz vietas Latvijā, nodrošinot šī projekta pievienotās vērtības daļas nonākšanu Latvijas ekonomikā.
Līdzās saules enerģijas projektiem Lietuvā top arī «Latvenergo» koncerna meitasuzņēmuma «Elektrum Lietuva» vēja enerģijas parki. Nākotnē kopā ar Latvijā īstenotajiem vēja parku projektiem tas būs būtisks ieguldījums saražotās elektroenerģijas daudzumā, kā arī reģiona energoneatkarībā.
«Būtiski, ka ienākumi no šī parka ir mūsu uzņēmuma un valsts eksportspējas tiešs apliecinājums,» pauž Čakste.
Vienlaikus viņš akcentē, ka Latvija ir daļa no Eiropas kopīgā enerģētikas tirgus. Eiropa ir enerģētiskās transformācijas posmā, kur ir definēti skaidri mērķi — kā dekarbonizēt jeb padarīt izmešu brīvu enerģijas ražošanu, tajā pašā laikā iegūstot enerģētisko neatkarību un drošību.
Čakste norāda, ka šajā ceļā vēl ir daudz risināmo jautājumu, tāpat ir gaidāmas, kā arī tiek veiktas ievērojamas investīcijas, kurām jābūt gan ģenerējošo jaudu pusē, gan pārvades un sadales sistēmās, gan arī jāveido saprotamas izmaksas galapatērētājiem un industrijai, kas šo enerģiju patērēs.
Tāpat Čakste akcentē, ka novembra beigās piecās pilsētās Latvijā — Mārupē, Jūrmalā, Pūrē, Koknesē un Liepājā ir atklātas pirmās «Elektrum Drive» lieljaudas elektrouzlādes stacijas Eiropas transporta tīklā (TEN-T) Latvijā ar 300 kilovatu (kW) jaudu. Tajās elektroauto 250 kilometru garam braucienam var uzlādēt 10 minūtēs, kā arī pirmo reizi «Elektrum Drive» tīklā iespējama arī elektrisko kravas transportlīdzekļu uzlāde.
Vienlaikus 2025.gads enerģētikai Baltijā ir būtisks, jo februārī tiks sasniegta absolūta neatkarība no Krievijas, pauž Čakste.
«Tas ir vēsturisks brīdis, jo pilnībā pievienosimies Eiropas saimei ar zaļu, drošu un ikvienam pieejamu enerģijas nākotni,» norāda Čakste.
Jau ziņots, ka «Latvenergo» koncerna apgrozījums pagājušajā gadā bija 2,034 miljardi eiro, kas ir par 10,4% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt koncerna peļņa pieauga par 90,8% un bija 350,917 miljoni eiro.
«Latvenergo» nodarbojas ar elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanu un tirdzniecību, kā arī ar dabasgāzes tirdzniecību un elektroenerģijas sadales pakalpojumu nodrošināšanu. «Latvenergo» obligācijas kotē biržas «Nasdaq Riga» parāda vērtspapīru sarakstā.
Abonējiet dienas svarīgāko
PRESS.LV Telegram kanāls — steidzamās ziņas un ekskluzīvi materiāli.
Esiet pirmais, kas komentēs
Lai piedalītos diskusijā, nepieciešams PRESS.LV konts.