Latgaliešu organizācijas aicina piešķirt pastāvīgu finansējumu latgaliešu rakstu valodas stundām reģiona skolās

19 latgaliešu nevalstiskās organizācijas nosūtījušas atklātu vēstuli Saeimas Latgales apakškomisijai, Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) un Tieslietu ministrijai ar aicinājumu pievērst uzmanību kritiskajai situācijai izglītībā un ievērot valsts Satversmē un likumdošanā noteikto, piešķirot pastāvīgu un atsevišķu finansējumu brīvprātīgai latviešu valodas paveida un otras latviešu valodas rakstu tradīcijas – latgaliešu rakstu valodas – apguvei Latgales skolās.

Par vēstules tapšanas iemeslu kļuvusi latgaliešu valodas stundu atbalsta programmu neturpināšana 2023./2024. mācību gadā, kas apdraud līdz šim divos iepriekšējos mācību gados jau sasniegto progresu latgaliešu rakstu valodas apguvē.

Latgaliešu valodas, literatūras un kultūrvēstures skolotāju asociācijas (LVLKSA) vadītāja Veronika Dundure norāda, ka pēdējos divos mācību gados, pateicoties AS “Latvijas valsts meži” un IZM finansiālajam atbalstam, latgaliešu rakstu valodu apguva 26 skolās. Šobrīd gan šīm stundām pastāvīgs un atsevišķs finansējums vairs netiek paredzēts, lai arī interesi piedāvāt skolēniem fakultatīvi mācīties latgaliešu rakstu valodu arī jaunajā mācību gadā ir izteikušas 46 Latgales skolas.

Organizācijas norāda, ka latgaliešu rakstu valodas kā otras latviešu valodas rakstu tradīcijas apguve stiprina latgaliešu pašapziņu un patriotisma jūtas, identificēšanos ar savu valsti un tautu. Patstāvīga finansējuma nodrošināšana latgaliešu rakstu valodas, kuru lielākā daļa sabiedrības, tai skaitā skolēni, nezina, apguvei ir kritiski svarīga Latvijas drošības situācijas stiprināšanai pierobežā. Vēstules autori uzsver, ka latgaliešu rakstu valodas apguve sekmē interesi par Latgales un Latvijas vēsturi, tās kultūras un valodas mantojumu, latgaliešu lomu Latvijas veidošanā, tādējādi mazinot negatīvos stereotipus un stiprinot piederības sajūtu Latvijas un Eiropas kultūras vērtībām.

Vēstulē tiek atgādināts, ka sabiedriskās domas pētījumu centra «SKDS» 2016.gada aptaujā tieši latgaliski runājošajās ģimenēs bija visaugstākais atbalsts gatavībai militāra apdraudējuma gadījumā aizsargāt Latviju ar ieročiem rokās – 78%.

Atklātajā vēstulē uzsvērta nepieciešamība ieviest pastāvīgu un atsevišķu jeb no pārējiem interešu izglītības priekšmetiem nošķirtu finansējuma programmu, kas Latgales skolām dotu brīvprātīgu iespēju katrā klašu grupā vienai klasei novadīt vismaz vienu latgaliešu rakstu valodas stundu nedēļā, nevis obligāta latgaliešu rakstu valodas stundas ieviešana skolās.

Saskaņā ar LVLKSA provizoriskajiem aprēķiniem maksimālās viena mācību gada izmaksas, ja programmu attiecina tikai uz ieinteresētajām 46 Latgales skolām, nepārsniegtu 132 600 eiro, kas dotu iespēju vienā klašu grupā novadīt pat divas stundas nedēļā, pilnībā sasniedzot izvirzīto mērķi – vismaz viena latgaliešu rakstu valodas stunda nedēļā.

“Diemžēl līdzšinējā IZM darbība attiecībā uz latgaliešu valodas apmācību un skolu tīkla reformu liek šaubīties par tās politisko gribu pildīt likumu prasības saistībā ar latgaliešu valodas aizsardzību un attīstību, kā arī Latgales attīstību kopumā. Tādēļ ir nepieciešama steidzama tieša un kopīga visu ieinteresēto personu saruna,” atzīst Latgales kongresa lēmumu izpildes padomes priekšsēdētājs Agris Bitāns.

Tāpat latgaliešu NVO uzsver, ka situācija par latgaliešu rakstu valodas apgūšanu Latgales skolās tikai fakultatīvi, proti, viens finansējuma grozs visām interešu izglītības nodarbībām, ir ne tikai pretrunā ar iepriekš minētajām tiesību normām, bet pretrunā arī ar Satversmes 4. pantu. Tajā noteikts, ka valsts valoda Latvijas Republikā ir latviešu valoda, ņemot vērā to, ka latgaliešu rakstu valoda saskaņā ar Valsts valodas likuma 3. panta ceturto daļu ir latviešu valodas paveids.

Organizācijas uzsver, ka jau šobrīd ir izpildīti priekšnosacījumi, lai skolās varētu kvalitatīvi apgūt latgaliešu rakstu valodu. Proti, vismaz 26 skolām ir pieredze, kas iegūta divos iepriekšējos mācību gados, no 2014.gada (dažās skolās arī agrāk) novadmācības stundas notiek latgaliešu valodā vai bilingvāli, tādējādi iesaistīto skolu skaits ir vēl lielāks.

Tāpat LVLKSA jau 2013.gadā izstrādāja latgaliešu valodas standartu pamatskolai un vidusskolai, bet 2021.gadā LVLKSA izstrādāja mācību priekšmeta “Latgaliešu rakstu valoda” programmas paraugus, kā arī tika izveidoti mācību līdzekļi 1.–6. klasei un mācību stundu paraugi vidusskolai platformā «www.tavaklase.lv».

Kopš 2000.gada LVLKSA rīkotos latgaliešu valodas un kultūras vasaras kursus “Vosoruošona” ir pabeiguši vairāk nekā 370 skolotāji.