Izdevums atgādina, ka Igaunija plānojusi nodot Ukrainas rīcībā savulaik Padomju Savienībā ražotās haubices D-30, kas bija dislocētas toreizējā komunistiskajā Austrumvācijā, bet deviņdesmitajos gados pēc Vācijas atkalapvienošanās nodotas Somijai, kura tās savukārt 2009.gadā nodevusi Igaunijai.
Lai gan citas NATO valstis, tai skaitā ASV, Lielbritānija un Polija, atļāvušas nodot Ukrainai bruņojumu, saskaņā ar laikraksta rīcībā esošo informāciju Vācija Igaunijai tādu atļauju nav devusi.
«Vācija pēdējos gados nav atbalstījusi letālu ieroču eksportu,» piektdien preses konferencē paziņojis kanclers Olafs Šolcs.
Kā, citējot Igaunijas un Vācijas amatpersonas, norāda WSJ, Berlīne šo principu attiecina uz minētajām haubicēm.
«Cerēsim, ka Vācija dos atļauju,» laikrakstam sacījis Igaunijas aizsardzības ministra Kalles Lāneta padomnieks Kristo Enns Vaga. «Igaunija apliecinājusi, ka mēs vēlamies sniegt Ukrainai visu iespējamo praktisko palīdzību.»
Vācijas valdības amatpersonas izteikušās, ka iebilst pret ieroču nosūtīšanu uz Ukrainu, jo baidās, ka šādas piegādes varot palielināt spriedzi un apgrūtināt sarunas.
Krievijai savelkot lielus spēkus un militāro tehniku pie Ukrainas robežām, Rietumos pieaug satraukums par nopietna militārā konflikta iespējamību Eiropā.
Baltijas valstu aizsardzības ministri jau pērnā gada nogalē sanāksmē Lietuvā pauda tūlītēju gatavību sniegt nemilitāra un militāra rakstura atbalstu Ukrainai, tostarp piegādājot ieročus.
Igaunija norādīja, ka plāno palīdzēt Ukrainai ar prettanku bruņojumu — raķetēm «Javelin» un 122 milimetru haubicēm ar munīciju, bet skaidroja, ka pirms galīgā lēmuma pieņemšanas tai vēl jāsaņem atļauja no raķešu izcelsmes valsts ASV, kā arī no Vācijas un Somijas, kurām pirms tam piederējušas haubices.
Jau ziņots, ka ASV Valsts departaments akceptējis Baltijas valstu ieceri nosūtīt Ukrainai Savienotajās Valstīs ražotās raķetes un citus ieročus.
Saskaņā ar Stokholmas Starptautiskā miera pētniecības institūta datiem Vācija ir viena no pasaules lielākajām ieroču ražotājām un eksportētājām, un tās bruņojuma pārdošanas apjomi no 2016. līdz 2020.gadam pieauguši par 21%.
Abonējiet dienas svarīgāko
PRESS.LV Telegram kanāls — steidzamās ziņas un ekskluzīvi materiāli.
Esiet pirmais, kas komentēs
Lai piedalītos diskusijā, nepieciešams PRESS.LV konts.