Labklājības ministrs neizslēdz iespēju bāzes pensijas ieviešanai celt pievienotās vērtības nodokli

Ministrs uzsvēra, ka PVN ir vienīgais nodoklis, no kura uzreiz var iegūt taustāmu, vairāk nekā 100 miljonu eiro ieguvumu.

Politiķis norādīja, ka «bāzes pensija» būs Labklājības ministrijas (LM) papildu atbalsts senioriem par darba stāžu pēc 1996.gada. Kā skaidroja Uzulnieks, līdz šim piemaksas par darba stāžu bija «izstieptas» pa vairākiem periodiem, bet 2029.gadā tās izlīdzināsies visiem pensionāriem.

«Tas ir gads, kad mēs varam sākt domāt par piemaksām no 1996. līdz 2029.gadam,» sacīja ministrs.

Viņš informēja, ka LM apsvērti vairāki varianti. Viens no tiem ir dubultot vai piemērot citu summu koeficientam līdz 1996.gadam. Savukārt cits variants ir piemērot noteiktu summu par katru nostrādāto gadu pēc 1996.gada.

Politiķis norādīja, ka kaimiņvalstis jau īstenojušas šo ieceri. Igaunijā tie ir papildu 300 eiro pensionāriem, Lietuvā — ap 200 eiro.

Būtu jāņem vērā, ka nākotnē darbspējīgo iedzīvotāju būs mazāk un ienākumu atvietojamības koeficients būs mazāks, skaidroja Uzulnieks. Tāpēc Latvijā būtiski ieviest šo mehānismu, lai līdzsvarotu atvietojamības koeficientu.

Ministrs piekrita, ka pašreizējās bāzes pensiju ieviešanai aprēķinātās nepieciešamās summas ir lielas, tāpēc tiek apsvērts veidot «trepi», kad pirmajos gados piemaksas saņem tikai seniori vecumā no 80 gadiem un vairāk vai 85 gadiem un vairāk, atkarībā no finansiālajām iespējām.

Uzulnieks vērsa uzmanību, ka bāzes pensiju ieviešanai vēl ir laiks, jo to nevar darīt ātrāk par 2029.gadu. Vienlaikus ir jāsaprot, cik liela summa šim mērķim precīzi nepieciešama, tostarp jāizvērtē, kādus līdzekļus iespējams pārdalīt.

Komentējot ekspertu apgalvoto, ka bāzes pensija nekādi nepalīdzēšot pensionāriem ar nelielu darba stāžu, Uzulnieks rosināja padomāt, kāpēc šo cilvēku darba stāžs ir tik neliels.

Arī lielākās senioru organizācijas ir aktualizējušas jautājumu par to, kādēļ tiem, kas strādājuši 20 un vairāk gadu būtu jācieš to iedzīvotāju dēļ, kas, iespējams, strādājuši ēnu ekonomikā.

«Ja seniora darba stāžs nav sasniedzis 20 gadus, tad būs jāiztiek ar minimālo pensiju un jāvēršas pēc sociālās palīdzības,» sacīja ministrs.

Līdztekus viņš informēja, ka no šī gada ir palielināts minimālās pensijas līmenis un minimālais maznodrošinātā statusa līmenis par aptuveni 30% vairāk, nekā tas bija iepriekš.

No šī gada ar nodokļiem neapliekamais ienākumu minimums pensionāriem ir 1000 eiro. Ja pensionārs ir strādājošs, tad neapliekamais minimums tiek sadalīts 500 eiro strādājošam un 500 eiro darba devējam. Tāpat no šā gada 1.oktobra pensijas tiek indeksētas pilnā apmērā līdz apmēram 1500 eiro, līdz ar to 98% senioru pensijas tiks indeksētas pilnībā, sacīja politiķis.