Labklājības ministrija virza apstiprināšanai Latvijā Stambulas konvenciju ar atsauci uz Satversmes vērtībām

Kā liecina ministrijas iesniegtais likumprojekts, konvenciju Latvijā plānots apstiprināt ar atrunu, ka tās īstenošanā Latvija piemēros «Satversmē ietvertās vērtības, principus un normas, īpaši attiecībā uz cilvēktiesību aizsardzību, sieviešu un vīriešu līdztiesību un laulības, ģimenes, vecāku un bērnu tiesību aizsardzību un atbalstu».

Tāpat konvencijai tiek piedāvāts pievienot no diviem teikumiem sastāvošu deklarāciju, kurā tiks uzsvērts, ka «Latvija uzskata, ka konvencijas mērķis ir sieviešu aizsardzība no jebkādas vardarbības, kā arī vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršana, sodīšana un izskaušana».

Savukārt deklarācijas otrajā teikumā tiks atkārtots jau likuma par konvencijas apstiprināšanu 2.pantā teiktais, ka Latvijas «piemēros konvenciju Satversmē ietverto vērtību, principu un normu ietvaros, īpaši attiecībā uz cilvēktiesību aizsardzību, sieviešu un vīriešu līdztiesību un laulības, ģimenes, vecāku un bērnu tiesību aizsardzību un atbalstu».

Par ģimenes jomu Satversmē runā strīdos tapušais 110.pants, kurā pašlaik stāv ierakstīts, ka «valsts aizsargā un atbalsta laulību — savienību starp vīrieti un sievieti, ģimeni, vecāku un bērna tiesības». Šāda pamatlikuma redakcija savulaik tapa, daļai politiķu cenšoties nepieļaut viena dzimuma pāru likumisku atzīšanu valstī.

LM skaidro, ka Krišjāņa Kariņa (JV) vadītās valdības deklarācija paredz īstenot Stambulas konvencijas prasību ieviešanu. Konvencija prasa dalībvalstīm izstrādāt saskaņotu politiku vardarbības pret sievieti un vardarbības ģimenē jautājumos, kā arī valsts institūcijām īstenot starpinstitucionālo sadarbību ar nevalstiskajām organizācijām, pilsonisko sabiedrību un plašsaziņas līdzekļiem.

Tāpat konvencija aicina iesaistīties visas kompetentās valsts iestādes un dienestus, lai pret vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē varētu vērsties koordinētā veidā, izstrādājot sadarbību regulējošus noteikumus, uzsver LM. Vienlaikus tajā uzsvērta nepieciešamība apkopot statistikas datus par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē gadījumiem.

Stambulas konvenciju Eiropas Padome pieņēma jau 2011.gadā, tā stājās spēkā 2014.gadā, un Eiropas Savienība to parakstīja 2017.gada jūnijā. Tas ir pirmais šāda veida starptautisks dokuments.

Stambulas konvencijas mērķis ir novērst un izskaust vardarbību pret sievietēm, kā arī novērst un izskaust vardarbību ģimenē. Ar konvenciju tiek izveidots visaptverošs un daudzpusīgs tiesiskais regulējums nolūkā aizsargāt sievietes no visu veidu vardarbības, mazināt un izskaust vardarbību ģimenē.

Lai gan ES bija parakstījusi šo dokumentu, tā līdz šim vilcinājās ar pilnu ratifikāciju, jo dažas dalībvalstis ir atteikušās to darīt.

Kamēr lielākā daļa valstu jau ir ratificējušas konvenciju valsts mērogā un tām nebija iebildumu pret ratifikāciju ES līmenī, septiņas valstis — Armēnija, Bulgārija, Čehija, Ungārija, Latvija, Lietuva un Slovākija — joprojām to nav ratificējušas. Azerbaidžāna ir vienīgā Eiropas Padomes valsts, kura konvenciju nav ne parakstījusi, ne ratificējusi.

Latvija konvenciju parakstīja jau 2016.gada 18.maijā, taču jau septiņus gadus līdz tās ratificēšanai nav nonākusi, jo parlamentā šādam solim nav bijis vairākuma atbalsta. Tie politiķi, kas vēršas pret Stambulas konvencijas ratificēšanu, visbiežāk savu pozīciju argumentē, sakot, ka konvencijā izskanot «sociālā dzimuma» jēdziens, kas esot ideoloģiski nepieņemami. Šī argumentācija plaši tiek lietota arī Krievijas ideoloģiskajos vēstījumos.

Arī esošajā valdošajā koalīcijā, kurā pašlaik ir «Jaunā vienotība» (JV), Nacionālā apvienība (NA) un «Apvienotais saraksts» (AS), par Stambulas konvencijas ratificēšanu iestājas tikai JV, bet NA un AS ir noraidoša attieksme.

2023.gada maijā Saeima noraidīja «Progresīvo» frakcijas priekšlikumu Ministru kabinetam nekavējoties virzīt parlamentam ratifikācijai Stambulas konvenciju. AS politiķis, Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns toreiz pauda pārliecību, ka konvencijas ratificēšanai sabiedrībā nav atbalsta — par to viņš esot pārliecinājies, pirms vēlēšanām apbraukājot «teju katru Latvijas nostūri». Viņa skatījumā, Latvijas likumos jau viss esot ietverts un «neviena konvencija un direktīva nepasargās».

Jūnijā Eiropas Savienības (ES) Padome apstiprināja ES pievienošanos konvencijai par vardarbības novēršanu pret sievietēm. Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena sacīja, ka ES pievienošanās konvencijai raida spēcīgu signālu par bloka apņēmību novērst un sodīt par vardarbību pret sievietēm.

Šobrīd Latvijā ir sākušās JV iniciētās sarunas ar partijām par partijai svarīgu politisko jautājumu virzīšanu, starp kuriem ir arī Stambulas konvencijas ratificēšana. Uz sarunām JV tika aicinājusi gan savus esošos koalīcijas partnerus AS un NA, gan opozīcijas partijas Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) un «Progresīvos», taču AS un NA uz šīm sarunām nenāk, jo saskata tajās centienus pārbūvēt valdošo koalīciju, ko abas partijas neatbalsta.

Viena no partiju sarunām bija veltīta arī Stambulas konvencijas jautājumam, un tajā JV vienojās ar opozīcijā esošos ZZS un «Progresīvajiem» par atbalstu konvencijas ratificēšanai, taču ar īpašām atrunām, «īdzīgi kā to ir darījušas daudzas citas Eiropas valstis».

Labklājības ministre Evika Siliņa (JV) uzsvēra, ka visas trīs partijas ir pozitīvi noskaņotas virzīties tālāk ar Stambulas konvencijas ratificēšanu, pievienojot tai deklarāciju. Tā kā konvencijā «nav nekas runāts par nekādiem «dzimumiem», — to saskata tikai tie cilvēki, kas to grib tur ieraudzīt -, tad mēs vienkārši izskaidrotu, ka mēs nepārkāpjam nekādā gadījumā Satversmē ietvertos principus», pauda JV politiķe.

No ZZS politiķu teiktā bija noprotams, ka viņi ir gatavi atbalstīt Stambulas konvencijas ratificēšanu tikai ar šādas atrunu deklarācijas pievienošanu, savukārt «Progresīvie» pauda, ka vēl jāvienojas, kāds būtu pievienotās deklarācijas teksts. «Progresīvie» paziņoja, ka Stambulas konvencija Latvijai jāratificē «bez atkāpēm», proti, esot svarīgi, lai neviens konvencijas pants netiktu izņemts.

«Apvienotais saraksts» un Nacionālā apvienība sarunās nepiedalījās un ieņem noraidošo attieksmi pret konvenciju, taču JV, ZZS un «Progresīvajiem» parlamentā ir 52 balsis, ar kurām pietiktu konvencijas ratificēšanai.