Kulbergs aicinās Lietuvas un Igaunijas premjerus pārrunāt vienotas Baltijas enerģētikas stratēģijas veidošanu

Savā runā premjers uzsvēra, ka pašreiz notiek liela virzība uz atjaunīgās enerģijas jaudām, taču jākoncentrējas arī uz kontrolējamām ģenerējošām jaudām, kas pašreiz Latvijā ir termoelektrocentrāles (TEC).

Kulbergs kā piemēru minēja aizvadīto ziemu, kas bija ļoti auksta un praktiski bez vēja. Tā rezultātā Latvijā lielāko daļu elektroenerģijas ražoja AS «Latvenergo» TEC. Viņš skaidroja, ka, ja Latvija vēlētos paļauties tikai uz atjaunīgajiem energoresursiem, tad vajadzētu drošus starpsavienojumus ar valstīm, kas var ar elektroenerģiju Latviju apgādāt brīžos, kad nav saules vai vēja enerģijas, taču pašreiz Latvijai ir starpsavienojumi tikai ar Lietuvu un Igauniju.

«Mēs esam atkarīgi no situācijas, tāpēc ir jādomā par to, kā būt drošiem, un šī ziema parādīja ļoti nopietnu problēmu. Šī ziema bija īpaša, īpaši auksta, īpaši bez vēja, un saules ziemā Latvijā praktiski vispār nav. Šī ziema bija tā, kurā mēs nonācām diezgan sarežģītā situācijā,» teica Kulbergs, uzsverot, ka, runājot par energodrošību, ir jārunā par kontrolējamām ģenerējošajām jaudām un jādomā, kā tās attīstīt.

Kā stāstīja premjers, politiķi visu laiku runā par saules un vēja parkiem, taču nerunā par to, kā risināt situāciju brīžos, kad nav vēja vai saules.

«Skaidrs, ka mēs dzirdam par mazajiem kodolreaktoriem un tas noteikti būtu pareizais virziens, uz kuru iet,» teica Kulbergs, piebilstot, ka to nevar realizēt līdz 2030. vai 2035. gadam, tāpēc ir jābūt skaidram plānam, kā situāciju risināt ātrāk.

Kulbergs plāno aicināt uz sarunām Igaunijas un Lietuvas premjerministrus, lai apspriestu kopīgo energosistēmu un vienotu Baltijas elektroenerģijas stratēģiju. Viņš uzsvēra, ka Baltijas valstīm jāspēj strādāt kopā un kopā jārisina energodrošības jautājumi.

Ministru prezidents arī teica, ka pašreiz kontrolējamām ģenerējošām jaudām nav citu tehnisku risinājumu kā TEC, tāpēc enerģētikas stratēģijā noteikti nedrīkst pazaudēt TEC-1 un TEC-2 un jābūt skaidrībai, kas ar tiem notiks pēc 2028. gada.

Tāpat Kulbergs piebilda, ka jādomā par Inčukalna pazemes gāzes krātuvi, jo tā iepriekšējo ziemu sāka ar piepildījumu zem 60%, bet pavasarī bija kritiskā situācijā, jo krātuves piepildījums bija zem 20%. Turklāt sabiedrībai nav skaidrības, vai krātuvē ir Latvijas valsts rezerves vai nav.

«Tur palika viens auksts mēnesis un mēs jau būtu problemātiskā situācijā, jo mums nebūtu resursu,» teica Kulbergs, uzsverot, ka Inčukalna pazemes gāzes krātuve jāizmanto kā stratēģisks rīks visām trim Baltijas valstīm. Premjers arī norādīja, ka noteikti bija iespējams lētu gāzi iepirkt priekšlaicīgi, stratēģiski vienojoties visām trim Baltijas valstīm.

Kulbergs teica, ka, viņaprāt, visu trīs Baltijas valstu valsts energokompānijas «ir stipri aizrāvušās ar komerciju», un tām primāri būtu jāstrādā valsts interesēs un jādomā par energodrošību, nevis jāstrādā komerciālajā virzienā un jādomā, kā vairāk nopelnīt.

Viņaprāt, valsts energokompānijām nevajadzētu «aizrauties» ar vēja un saules projektiem un tā radīt apgrūtinājumus privātajam sektoram. «Man šķiet, šis balanss ir jāmaina un jāmaina šī stratēģija, ar ko jānodarbojas valsts kapitālsabiedrībām,» teica Kulbergs.