Pamatā pēdējās dienās Latvijā legāli ieceļojuši Latvijas valstspiederīgo ģimenes locekļi un Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu ģimenes locekļi. Tāpat ieceļojuši kravu pārvadātāji.
Belijs komisijas sēdē vērsa uzmanību, ka Krievijas pilsoņiem ir liberālāka ieceļošanas kārtība, iebraucot ES caur Somiju. «Kamēr Somija nenoteiks īpašus nosacījumus, Somija būs tā valsts, caur kuru Krievijas pilsoņi mēģinās ieceļot Eiropā. Nesen pieņemtie Latvijas un Igaunijas ierobežojumi attiecas tikai uz ārējās robežas šķērsošanu. Ja persona tiek iekšā, tad viņa caur iekšējām robežām var doties uz sava galamērķa valsti Eiropā,» norādīja Belijs.
Lai arī Krievijas režīma paziņojums par daļējo mobilizāciju izskanēja tikai šorīt, jau aizvadītajā naktī telefoniski izrādīta interese par ieceļošanu Latvijā no krievu valodā runājošām personām.
«Jautājumā par daļēju mobilizāciju vēlētos komisiju informēt, ka aizvadītajā naktī esam saņēmuši mūsu Nacionālajā koordinācijas centrā pāris telefonu zvanus no krievu valodā runājošām personām. Vai tie bija zvani no Krievijas vai citas valsts, to patlaban nevaram nokomentēt, bet pamatā bija jautājums par to, kādā veidā var ieceļot Latvijā. Mēs saprotam, ka pēc konkrētā Krievijas paziņojuma ir jau pirmā interese par Latviju un tās robežu,» norādīja robežsardzes pārstāvis.
Vienlaikus robežsardzē prognozēja, ka, iespējams, reaģējot uz šo Putina paziņojumu, ieceļošanas plūsma Latvijā varētu pat samazināties, jo robežsardze pieļauj, ka Krievijas robežsargi vai citas iestādes uz robežas varētu veikt ļoti mērķtiecīgas pārbaudes, lai nepieļautu mobilizējamo personu izceļošanu. «Pagaidām pa zaļo robežu tādu risku nav, bet laiks rādīs, kā situācija varētu attīstīties,» piebilda Belijs.
Valsts robežsardzes Operatīvās vadības pārvaldes priekšnieks Jānis Laimiņš arī komisijā norādīja, ka robeža ar Krieviju ir «diezgan klusa» un patlaban nav īpaši daudz nelikumīgu robežšķērsotāju no Krievijas. Tāpat jāņem vērā, ka robežsardze sadarbībā ar valsts drošības iestādēm vērtē riskus, velta atbilstošus spēkus un uz robežas ir uzbūvēts žogs.
Ja kāds gribēs nelikumīgi šķērsot robežu un pēc aizturēšanas pieprasīs patvērumu, tad patvēruma lūgums tiks nodots izvērtēšanai Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē. Kopš kara sākuma Ukrainā robežsardze reģistrējusi tikai vienu gadījumu, kad Krievijas pilsonis pēc robežas nelikumīgas šķērsošanas, pieprasot patvērumu, apgalvoja, ka nevēlas tikt mobilizēts armijā.
Jau ziņots, ka Krievijā tiks izsludināta daļēja mobilizācija bruņotajos spēkos, trešdien paziņoja Putins.
Pēc viņa teiktā, tiks mobilizēti tikai tie pilsoņi, kuri ir bruņoto spēku rezervē, un pirmām kārtām tie, kuri dienējuši bruņotajos spēkos, kuriem ir konkrētas militārās specialitātes un atbilstoša pieredze.
Iesauktie pirms nosūtīšanas uz vienību izies papildu militāro sagatavošanu, sacījis Putins.
Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) sociālajos tīklos paziņojis, ka drošības apsvērumu dēļ Latvija neizsniegs humānās vai cita veida vīzas tiem Krievijas pilsoņiem, kuri izvairās no mobilizācijas, kā arī nemainīs kopš 19.septembra ieviestos robežšķērsošanas ierobežojumus Krievijas pilsoņiem ar Šengenas vīzām.
Latvijas iekšlietu ministrs Kristaps Eklons (AP) informējis, ka iekšlietu resorā ir izstrādāti un valdībā apstiprināti dažādu līmeņu rīcības plāni atkarībā no patvēruma meklētāju skaita. Robeža tiek pastiprināti uzraudzīta, lai novērstu jebkādus mēģinājumus to šķērsot nelegāli.
Ja tiks saņemti patvēruma pieteikumi, atbildīgie dienesti tos pastiprināti un ļoti rūpīgi izvērtēs.
Abonējiet dienas svarīgāko
PRESS.LV Telegram kanāls — steidzamās ziņas un ekskluzīvi materiāli.
Esiet pirmais, kas komentēs
Lai piedalītos diskusijā, nepieciešams PRESS.LV konts.