Kredītiestādēm turpmākos trīs gadus būs jāveic solidaritātes iemaksas

Ar solidaritātes iemaksām plānots 2025.gada budžetā iegūt 96 miljonus eiro, 2026.gadā — 60,8 miljonus eiro, bet 2027.gadā — 66 miljonus eiro.

Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) valdības sēdē skaidroja, ka «solidaritātes iemaksu ideja nav radusies no vieglas dzīves». Ministrs norādīja, ka tas ir saistīts ar valsts budžeta saspringto situāciju un nepieciešamību finansēt valsts aizsardzību. 

Ar solidaritātes iemaksu plānots sasniegt divus mērķus — finansējumu valsts drošībai un stimulu zināmā mērā stagnējošai valsts ekonomikai, lai veicinātu kreditēšanu, teica Ašeradens. 

Preses konferencē pēc valdības sēdes Ašeradens pauda cerību, ka vairāk piepildīsies otrais mērķis, jo, bankām aktīvāk kreditējot, valsts budžets no ekonomikas attīstības varētu iegūt krietni vairāk līdzekļu nekā no banku solidaritātes iemaksām. 

Likumprojektā noteikts, ka solidaritātes iemaksa būs 60% no aprēķinātās bāzes. Šī bāze būs kredītiestādes kalendārā gada neto procentu ienākumu daļa, kas par vairāk nekā 50% pārsniedz vidējos gada procentu ienākumus pēdējos piecos finanšu gados — no 2018.gada 1.janvāra līdz 2022.gada 31.decembrim.

Paredzēts, ka kredītiestādes veiks solidaritātes iemaksu avansa ceturkšņa maksājumus. Likumprojekts paredz, ka iemaksa būs jāveic par trim maksāšanas periodiem — par 2025., 2026. un 2027.gadu.

Vienlaikus likumprojekts nosaka arī solidaritātes iemaksu atlaides piemērošanas mehānismu, kas nodrošinās līdz 100% atlaidi, ja kredītiestāde konkrētajā periodā sasniegs noteiktu kreditēšanas pieauguma rādītāju.

Par aprēķinātās atlaides summu kredītiestāde būs tiesīga samazināt maksājumus, ieskaitot avansa ceturkšņa maksājumus. Savukārt, apkopojot visu trīs maksāšanas periodu rezultātus, kredītiestāde, iesniedzot solidaritātes iemaksu deklarāciju par 2027.gadu, būs tiesīga atgūt pārmaksāto iemaksu, vērtējot kopējās atlaides summu.

FM skaidro, ka solidaritātes iemaksu mērķis ir palielinātu nacionālās drošības riska apstākļos uz terminētu periodu, solidāri ar visu Latvijas sabiedrību, tieši vai netieši rast papildu līdzekļus valsts nacionālās drošības fiskālo vajadzību nodrošināšanai.

FM norāda, ka kredītiestāžu iemaksu palielinājums var notikt tieši, veicot maksājumus budžetā, vai netieši, būtiski palielinot nefinanšu sektora, kas neietver valsts pārvaldi, kreditēšanu un tādējādi arī aktivitāti ekonomikā un budžeta ieņēmumus. Tas ļautu vairāk finansēt tuvākajos gados pieaugošās nacionālas drošības vajadzības.

Likumprojekta anotācijā FM skaidro, ka iemaksu bāzes noteikšanas princips ir izvēlēts lai nodrošinātu, ka iemaksas tiek piemērotas gadījumos, kad kredītiestādes gūst ārpuskārtas peļņu.

Ārpuskārtas peļņa tiks noteikta, salīdzinot kredītiestādes kreditēšanas radītājus ar rādītājiem pirms EURIBOR likmes straujā pieauguma, kā rezultātā kredītiestādes joprojām gūst būtisku ārpuskārtas peļņu, kas nav tieši saistīta ar to aktīvu darbību.

Kredītiestāde, kas darbību sākusi pēc 2018.gada, vidējā gada neto procentu ienākuma aprēķinā neņems vērā kalendāro gadu, kurā tā sākusi darbību, un vidējo gada neto procentu ienākumu aprēķinās par tiem finanšu gadiem, kas sākas darbības sākšanai sekojošā gada 1.janvārī un beidzas 2022.gada 31.decembrī.

Lai nodrošinātu, ka solidaritātes iemaksa attiecās uz darījumiem ar Latvijas rezidentiem, gada neto procentu ienākumi un vidējie gada procentu ienākumi, nosakot iemaksu bāzes apmēru, tiks reizināti ar koeficientu.

Šis koeficients tiks iegūts, dalot kredītiestādes piesaistīto noguldījumu un izsniegto kredītu apmēru no nefinanšu sektora klientiem, kas ir Latvijas rezidenti, ar kopējo attiecīgā maksātāja no nefinanšu sektora klientiem piesaistīto noguldījumu un izsniegto kredītu apmēra.

Likumprojekts paredz arī no solidaritātes iemaksu bāzes izslēgt kredītiestāžu ar kreditēšanu saistītos obligātos maksājumus noguldījumu garantiju fondos. Tie ietvers maksājumus Latvijas noguldījumu garantiju fondā un citas valsts noguldījumu garantiju fondos, kā arī Vienotajā noregulējuma fondā.

Lai arī FM atzīst, ka noteiktā solidaritātes iemaksu likme ir augsta, regulējumā tiek paredzēti vairāki pasākumi, kas mazina maksājuma slogu, tostarp atlaides mehānisms, maksimāli pieļaujamais solidaritātes iemaksu maksājuma apmērs. Tāpat paredzēts, ka iemaksa nebūs jāmaksā, ja kredītiestādei rodas saimnieciskās darbības zaudējumi.

Kreditēšanas pieauguma rādītājā neietvers aizdevumus, kuri maksāšanas periodā radušies, kredītiestādei reorganizējoties vai pārņemot tiesības un saistības vai prasījuma tiesības no citas personas. Tāpat kreditēšanas pieauguma rādītājā neietvers aizdevumus personām, kurām Kredītiestāžu likuma izpratnē ir ciešas attiecības ar kredītiestādi.

Lai piemērotu atlaidi, kredītiestādei būs jānodrošina, ka kreditēšanas pieauguma rādītājs maksāšanas periodā vismaz 1,75 reizes pārsniedz kalendārā gada budžeta likumā iekļauto iekšzemes kopprodukta (IKP) prognozes gada pieauguma tempu.

Atlaide paredzēta 100%, 75%, 50% un 25% apmērā no maksāšanas periodā aprēķinātās iemaksas summas. Atlaide būs piemērojama, ja kreditēšanas pieauguma rādītājs attiecīgi sasniegs vai pārsniegs IKP pieauguma tempu, kas reizināts ar koeficientiem 2,5, 2,25, divi un 1,75.

Kredītiestādēm būs tiesības piemērot atlaidi par visiem likumprojektā noteiktajiem maksāšanas periodiem, kas sākas no 2025.gada 1.janvāra, 2026.gada 1.janvāra un 2027.gada 1.janvāra.

Lai nodrošinātu likuma normu sabalansētu piemērošanu, kā arī novērstu nozares pārstāvju izteiktās bažas, likumprojektā iestrādāts mehānisms, kas paredz atlaides piemērošanas iespēju no pirmā iemaksu avansa ceturkšņa maksājuma. Atlaide attiecībā uz avansa ceturkšņu maksājumu varēs tikt piemērota, ja attiecīgajā ceturksnī būs sasniegts noteiktais kreditēšanas apmēru pieaugums.

Likumprojektā pēc nozares pārstāvju lūguma, ir iestrādāta norma, kas nosaka solidaritātes iemaksu maksimāli pieļaujamo apmēru. Proti, paredzēts, ka iemaksa nedrīkst pārsniegt 33% no kredītiestādes peļņas pirms aprēķinātā uzņēmumu ienākuma nodokļa un solidaritātes iemaksu maksājuma.

Gadījumā, ja solidaritātes iemaksu apmērs pārsniegs minēto slieksni, tas tiks samazināts līdz noteiktajam maksimāli pieļaujamajam iemaksu apjomam.

Lai nodrošinātu, ka minētais slieksnis tiek piemērots attiecībā uz solidaritātes iemaksu avansa maksājumiem, sliekšņa aprēķinam tiks izmantots maksātāja attiecīgajam ceturksnim prognozētais peļņas apmērs.

Peļņas apmērs tiks atkārtoti aprēķināts un attiecīgi koriģēts atbilstoši faktiskajam peļņas apmēram pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa un solidaritātes iemaksu maksājuma.

FM norāda, ka tādējādi netiek radīti šķēršļi ar likumprojektu izvirzītā mērķa sasniegšanai un novērstas nozares izteiktās bažas par kreditēšanas ierobežošanu vai kavēšanu.

Lai novērstu nepamatotu solidaritātes iemaksu piemērošanu, paredzēts, ka maksājums nebūs jāveic, ja kredītiestādei saimnieciskās darbības rezultātā attiecīgajā maksāšanas periodā, par kuru aprēķināts solidaritātes iemaksu maksājums, būs zaudējumi.