KP seko degvielas cenu svārstībām Latvijā

Padomē norāda, ka, ņemot vērā straujās izmaiņas degvielas cenās saistībā ar militāro konfliktu Tuvajos Austrumos, kā arī saņemtos iedzīvotāju signālus un sūdzības par degvielas cenu pieaugumu, ir pievērsta pastiprināta uzmanība degvielas cenu svārstību attīstībai Latvijā. Iedzīvotāju paustās bažas par straujām cenu izmaiņām benzīna un dīzeļdegvielas mazumtirdzniecībā aktualizējušas jautājumu par cenu veidošanās tendencēm un to saistību ar izmaiņām degvielas tirgū.

KP priekšsēdētāja Ieva Šmite atzīmē, ka degvielas cenas Latvijā noteiktas brīvā tirgus apstākļos, un katram tirgus dalībniekam tās jānosaka patstāvīgi. KP uzdevums ir sekot līdzi tirgus attīstībai un analizēt, vai konkurence tirgū darbojas efektīvi un tajā nav saskatāmi konkurences tiesību pārkāpumi.

Vienlaikus KP skaidro, ka degvielas cenas ietekmē vairāki faktori, tostarp naftas un degvielas vairumtirdzniecības cenas starptautiskajos tirgos, loģistikas izmaksas, valsts nodokļu politika un pieprasījuma un piedāvājuma izmaiņas. Ģeopolitiskās izmaiņas neietekmē tirgus dalībnieku pienākumu noteikt degvielas cenas pilnīgi patstāvīgi un tirgū rīkoties atbilstoši konkurences tiesību prasībām.

KP atgādina, ka atbilstoši Konkurences likumam ir aizliegtas un kopš noslēgšanas brīža spēkā neesošas tirgus dalībnieku vienošanās, kuru mērķis vai sekas ir konkurences kavēšana, ierobežošana vai deformēšana Latvijas teritorijā. Tajā pašā laikā vienošanās aizlieguma pārkāpuma konstatēšanas pamats ir noteiktu apstākļu kopums — fakti un pierādījumi -, kas, nepastāvot citam loģiskam izskaidrojumam, visticamāk, liecina par pārkāpuma esamību.

Tāpat KP norāda, ka iepriekš ir veikusi degvielas tirgus uzraudzību, reaģējot uz cenu svārstībām pēc Krievijas sāktā kara Ukrainā, kurā analizēti galvenie faktori, kas ietekmē degvielas mazumtirdzniecības cenu Latvijā.

KP turpinās uzraudzīt situāciju degvielas mazumtirdzniecības tirgū un par būtisku informāciju un secinājumiem informēs sabiedrību.

Jau ziņots, ka pēc aģentūras LETA aprēķiniem, Latvijas lielākajos degvielas uzpildes staciju tīklos dīzeļdegvielas vidējā cena kopš konflikta Tuvajos Austrumos saasināšanās šogad 28. februārī ir palielināta par aptuveni 28%, savukārt 95. markas benzīna cena ir pieaugusi par 11%.

Iepriekš medijiem pēc 17. marta vadības sēdes ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) norādīja, ka primāri degvielas cenu mazināšanai vērtēti divi risinājumi — akcīzes nodokļa samazināšana degvielai un virspeļņas ierobežošana degvielas mazumtirdzniecībā.

Viņš pauda, ka likumi speciāli jāsagatavo, lai uz šo periodu mazinātu akcīzes nodokli degvielai un virzītu jautājumu par virspeļņas ierobežošanu degvielas mazumtirdzniecības ķēdēm. Valainis norādīja, ka šie ir prioritārie pasākumi. «Jautājums, kā tos īstenot fiskāli neitrālā veidā. Es domāju, ka tuvākajā laikā tie stāsies spēkā, katrā ziņā visām iesaistītajām pusēm jāstrādā, lai lēmums būtu sagatavots uz nākamo valdības sēdi,» minēja ministrs.

Valainis atzīmēja, ka virspeļņas nodokļa mērķis ir stingrāk uzraudzīt šajā periodā mazumtirdzniecības tirgotājus degvielas nozarē, lai pasaules ekonomisko procesu dēļ neveiktu papildu peļņas gūšanu savām vajadzībām. «Mums ir gana pamatotas aizdomas, ka šobrīd cenu politika nav sabiedrības interesēs,» minēja Valainis.