Šonedēļ Rīgā norisinājās Baltijas valstu, Somijas, Norvēģijas, Polijas un Ukrainas iekšlietu ministru tikšanās, kur cita starpā pārrunāta kopējā drošības situācija uz valstu robežām, kā arī iespējamās papildus darbības, lai novērstu Krievijas un Baltkrievijas provocētos hibrīdkara elementus.
Kozlovskis pēc tikšanās žurnālistus informēja, ka patlaban nelegālo imigrantu mēģinājumi nokļūt Latvijā ir viļņveidīgi, tomēr spiediens saglabājas un atslābt nedrīkst. Kozlovskis atsaucās uz Somijas kolēģe pausto, ka joprojām ir pietiekami liels skaits potenciālo nelegālo robežšķērsotāju.
«Pērn ziemā tie, kuri netika pāri Latvijas robežai, tika novirzīti uz Somijas robežu. Tas ir kopīgs izaicinājums,» uzsvēra ministrs, gan piebilstot, ka patlaban Latvija savu robežu ar Krieviju un Baltkrieviju slēgt neplānojot.
Latvija kopā ar pārējām valstīm ir atturējušas no ieceļošanas tūkstošiem nelegālo imigrantu, lai gan patreizējais maršruts caur ES austrumu robežu ir vislētākais nokļūšanai Eiropā. Ņemot vērā minēto Baltijas valstis, Somija, Norvēģija un Polija plāno aicināt Eiropas Komisiju vairāk atbalstīt austrumu robežas nostiprināšanu.
«Ceļot pāri Vidusjūrai ir krietni bīstamāk, krietni dārgāk, līdz ar to mūsu ieguldījums Eiropas Savienības (ES) drošībā īstenībā varbūt pat nav līdz galam novērtēts Eiropas līmenī,» sprieda Kozlovskis.
Nokļūšana ES caur austrumu robežu vienam cilvēkam izmaksājot vairākus tūkstošus eiro. Šajā gadījumā ir iespēja nokļūt, piemēram, ar tūristu vīzu Krievijā un no Krievijas attiecīgi samaksāt pāris tūkstošus cilvēkiem, organizācijām un dienestiem, kas tālāk organizē šo cilvēku virzīšanu pāri ES robežām. Savukārt par vešanu pāri Vidusjūrai migrantiem esot jāmaksā pat vairāk nekā 10 000 eiro.
Polijas Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Macejs Duščiks žurnālistiem arī norādīja, ka joprojām turpinās migrantu pieplūdums no Baltkrievijas, taču viņš norādīja, ka Polija strādāšot pie provocētās migrācijas jautājumiem arī Polijas ES prezidentūras laikā, kas gaidāma 2025 gada janvārī.
Tikmēr Somijas iekšlietu ministre Mari Rantanena norādīja, ka Somija visu laiku apmainās ar informāciju ar ārvalstīm, taču patlaban Somijas robeža ar Krieviju ir diezgan mierīga.
Jau ziņots, ka kopumā šogad no Latvijas-Baltkrievijas robežas nelikumīgas šķērsošanas ir atturēti 2008 cilvēki, bet humānu apsvērumu dēļ Latvijā uzņemti desmit cilvēki.
Pērn rudenī vidēji dienā tika novērsti ap 100 cilvēku mēģinājumi iekļūt Latvijā, bet pēc tam vairākus mēnešus šis skaits bija būtiski sarucis un nedēļām ilgi netika konstatēts neviens mēģinājums nelikumīgi šķērsot robežu. Šogad 10.janvārī tika konstatēti šogad pirmie mēģinājumi nelegāli iekļūt Latvijā.
Palielinoties nelegālās imigrācijas spiedienam, no 13.marta līdz 12.septembrim atkal ir spēkā pastiprinātā robežapsardzības sistēmas darbības režīms Latvijas-Baltkrievijas pierobežā.
Pērn no valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas ir atturēti 13 863 cilvēki, bet humānu apsvērumu dēļ uzņemti 428 cilvēki. Savukārt 2022.gadā tika novērsti 5286 cilvēku mēģinājumi nelikumīgi šķērsot Latvijas-Baltkrievijas robežu, savukārt 217 cilvēkiem humānu apsvērumu dēļ robežas šķērsošana netika liegta
Abonējiet dienas svarīgāko
PRESS.LV Telegram kanāls — steidzamās ziņas un ekskluzīvi materiāli.
Esiet pirmais, kas komentēs
Lai piedalītos diskusijā, nepieciešams PRESS.LV konts.