Kozlovskis aicina ES dalībvalstis pārtraukt izsniegt Šengenas tūristu vīzas Krievijas pilsoņiem

Kā aģentūru LETA informēja Iekšlietu ministrijā, šonedēļ Briselē notiekošajā ES Tieslietu un iekšlietu ministru padomes sanāksmē tika prezentēts Eiropas Komisijas kārtējais Šengenas barometrs ar 2024.gada datiem par iespējamiem apdraudējumiem Eiropas Savienībā. Barometra dati uzrāda, ka, salīdzinot ar 2023.gadu, ir pieaugoša tendence izsniegt Šengenas tūristu vīzas Krievijas pilsoņiem. 2024.gadā ir izsniegtas 565 069 Šengenas tūristu vīzas, kas ir par 25% vairāk nekā 2023.gadā. 90% no šīm vīzām izsniegtas ar tūrisma mērķi.

Kozlovskis atgādināja, ka Latvija jau uzreiz pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022.gada sākumā pārtrauca tūristu vīzu izsniegšanu un ieceļošanu uz nebūtisku mērķu pamata.

Kozlovska ieskatā pašreizējos apstākļos nevar turpināt ierasto gaitu — ir jāatzīst, ka esam hibrīdkara apstākļos. «Latvijā tas ietekmē drošības iestāžu ikdienas darbu gan uz robežas, gan valsts iekšienē. Mēs esam saskārušies gan ar nelegālajiem robežšķērsotājiem, gan sabotāžas aktiem, piemēram, okupācijas muzeja dedzināšanu, droniem, kas šķērso robežu, propagandas mēģinājumiem ietekmēt sabiedrības domu u.c.,» stāstīja politiķis.

Tādēļ viņš aicināja visas dalībvalstis nopietni apzināties apdraudējumu, uztverot, ka liegt šādu pakalpojumu ir morālais pienākums.

Ministrs atgādināja, ka Eiropas Komisija 2022.gadā izdeva vadlīnijas par vīzu un ieceļošanas ierobežojumiem Krievijas pilsoņiem. Latvija ir viena no sešām ES dalībvalstīm, kas ir pārtraukusi Šengenas tūristu vīzu izsniegšanu Krievijas pilsoņiem.

Eiropas Komisārs iekšlietu un migrācijas jomā Magnuss Bruners diskusijas laikā pauda bažas par situāciju un aicināja dalībvalstis būt vienotām jautājumā par Šengenas vīzu izsniegšanu. Šis jautājums varētu tikt skatīts atkārtoti nākamajā iekšlietu ministru padomes sanāksmē. Jau tagad Eiropas Komisijas sagatavotais barometrs atzīst globālās drošības situācijas ietekmi uz Šengenas telpas darbību, kā arī izceļ Krievijas radītos draudus gan Šengenas telpā, gan tās tuvumā, gan ģeogrāfiski attālākās teritorijās.

Kopumā Krievijas pilsoņiem izsniegtās vīzas 2024.gadā sasniedza 5,7% no visām izsniegtajām vīzām Šengenas zonā.

Šengenas vīza ir Šengenas dalībvalsts izsniegta atļauja, kas ļauj ieceļot Šengenas zonā, lai plānoti īstermiņā (īstermiņa vīza) uzturētos Šengenas valsts teritorijā vai arī to šķērsot tranzītā. Īstermiņa uzturēšanās ir uz laiku, kas nepārsniedz 90 dienas jebkurā 180 dienu laikposmā. Šengenas vīzas šobrīd izsniedz 23 ES dalībvalstis, kā arī Islande, Lihtenšteina, Norvēģija un Šveice.