Konferencē vērtēs vasarā aizvadītos Dziesmu un deju svētkus

Konferences laikā diskutēs par izaicinājumiem un risinājumiem svētku sagatavošanā un norisē, par jaunām tendencēm Dziesmu svētku nozarēs un kopienas iesaisti, savstarpēju sadarbību starpsvētku periodā un svētku norises laikā, par svētku nākotnes scenārijiem, kā arī analizēs koprepertuāra nozaru pasākumu māksliniecisko aspektu.

Svētku izpilddirektore Daina Markova norāda, ka konferences fokusā izvirzīti jautājumi, kas bija aktuāli ceļā uz svētkiem un svētku laikā. Konferences mērķis ir izvērtēt kopīgi padarīto, kā arī iezīmēt attīstības virzienus nākamajiem pieciem gadiem, kā un vai tradīciju ietekmē un turpmāk ietekmēs laikmeta tendences, sabiedrības paradumu un uzvedības modeļu maiņa, sadarbība visos sabiedrības un svētku kustības līmeņos.

«Tieši šobrīd ir svarīgi paraudzīties, kas ir izdevies un kas maināms, uzlabojams turpmākajos piecos gados visās Dziesmusvētku kustības nozarēs gan no mākslinieciskās, gan no organizatoriskās puses. Konferencē gan klātienē, gan attālinātā formātā tiek aicināts piedalīties ikviens interesents,» akcentē Markova.

Konference sāksies ar ziņojumu daļu par svētku mākslinieciskās programmas jautājumiem un dažādiem rīkošanas aspektiem, kur uzsvars tiks likts uz aizvadīto svētku un dažādo svētku organizatorisko modeļu analīzi. Konferenci atklās kultūras ministres Agneses Loginas (P) uzruna, turpinās LNKC Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības nodaļas vadītāja Sarmīte Pāvulēna ar secinājumiem par svētku māksliniecisko programmu un izaicinājumiem nākotnei, Markova par aizvadīto svētku organizatoriskajiem izaicinājumiem, risinājumiem un uzdevumiem nākamajiem svētkiem. Klātesošie tiks iepazīstināti arī ar svētku dalībnieku aptaujas rezultātiem, kā arī Igaunijas Dziesmusvētku modeli un Latviešu Dziesmusvētku Eslingenā rīkošanas pieredzi.

Divās zālēs no plkst.13 sāksies paneļdiskusijas. Mazajā zālē notiks diskusijas un secinājumu apkopošana par koprepertuāra nozaru — kori, dejas, pūtēju orķestri un koklētāju ansambļi — sniegumu svētkos: repertuāra izvēle, nozares dalībnieku noslodze, mākslinieciskais līmenis, problēmas un secinājumi nākamajiem svētkiem.

Savukārt Lielajā zālē plkst.13 notiks paneļdiskusija «Līdzdarbība. Pašvaldības — tradīcijas vilcējspēks», kurā kultūras centra «Siguldas devons» direktores un Svētku pašvaldību koordinatores Jolantas Borītes vadībā tiks runāts par pašvaldību izaicinājumiem svētku gatavošanā, kā arī būtiskākajiem secinājumiem pēc aizvadītajiem svētkiem.

Paneļdiskusijā «Tradīcija. Turpinājums. Dalībnieks», kas sāksies plkst.14, tiks runāts par jaunajām tendencēm Dziesmusvētku nozarēs, par līdzdalības formu daudzveidību un iekļaušanos tradīcijas kontekstā. Plkst.15.30 paneļdiskusijā «Sadarbība: dziesma, deja vai gurķis» notiks saruna par svētku saturisko būtību, savstarpējo sadarbību un atbildību, ilgtspējas aspektiem, kā arī laikmeta tendencēm priekšstatu, uzvedības un paradumu modeļu maiņā un tā ietekmēm uz svētku norisi.

Konferenci noslēgs paneļdiskusija «Turpinājums», kurā iezīmēs svētku nākotni — kas un kāds būs nākotnes svētku dalībnieks, kādas varētu būt svētku vērtību galvenās prioritātes nākamajos un turpmākajos svētkos, repertuāra izvēle, dalībnieku noslodze, jauno infrastruktūru «spēles noteikumi» un citi faktori, kuriem būtiski jāietekmē jau 2028.gada svētku norise.

Tiešraidi no abām zālēm būs iespēja redzēt svētku kanālos — «dziesmusvetki.lv» un svētku profilā sociālo tīklu vietnē «Facebook».

XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki notika tradīcijas 150 gadu zīmē. Vairāk nekā 60 svētku pasākumos piedalījās 40 560 dalībnieku no 23 valstīm.