Koncertzāles «Lielā ģilde» restaurācijas un pārbūves darbiem pieteikušies pieci būvuzņēmēji

Līgums ar saimnieciski izdevīgāko piedāvājuma iesniedzēju tiks slēgts pēc visu piedāvājumu izskatīšanas.

Pēc līguma parakstīšanas paredzēta projektēšanas fāze, kuru noteikts uzsākt viena mēneša laikā, un šai fāzei ir atvēlēti 10 mēneši. Būvdarbi jāsāk divu mēnešu laikā no līguma noslēgšanas.

Būvdarbi tiks veikti divās kārtās — pirmajā kārtā tiks īstenoti energoefektivitātes pasākumi, bet otrajā kārtā notiks pārējie Lielajā ģildē paredzētie pārbūves darbi, kā to paredz SIA «CMB» izstrādātais būvprojekts, piemēram, Lielās zāles pārbūve, inženiertīklu izbūve, vides pieejamības nodrošināšana. Kopējais līguma termiņš ir 30 mēneši, no līguma parakstīšanas brīža.

Gavrilova uzsver, ka projekta rezultātā tiks veikta energoefektivitātes uzlabošana, kā arī saglabāts ēkas vēsturiskais autentiskums, respektējot oriģinālo materiālu, tehnoloģiju un vēsturisko būvniecības paņēmienu lietojumu.

Projektā tiks veikta Lielās ģildes atjaunošana atbilstoši ēkas vēsturiskajiem aspektiem, kā arī veikti būtiski uzlabojumi, nodrošinot ēkas energoefektivitāti un modernu, pieejamu infrastruktūru.

Projekta mērķis ir uzlabot ēkas energoefektivitāti, samazinot primārās enerģijas patēriņu par vismaz 20%, pārbūvēt Lielo zāli, palielinot tās kapacitāti un uzlabojot akustiku.

Projektā plānots radīt jaunus kultūras pakalpojumus, padarot koncertzāles notiekošos pasākumus pieejamus cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, jo īpaši vājdzirdīgajiem klausītājiem. Koncertzālē notiekošos koncertus un pasākumus būs iespējams profesionāli ierakstīt, padarot tos pieejamus visplašākajai sabiedrībai un saglabāt nākamajām paaudzēm, koncertzāles jaunais aprīkojums ļaus papildināt tur notiekošo pasākumu klāstu ar populāro mūziku, piemēram, kora vai džeza koncertiem.

Lielās ģildes attīstības projekta realizācijā kopumā plānots ieguldīt ap 14,5 miljoniem eiro (ar PVN), ko Kultūras ministrija piesaistījusi no Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna.

Lielā ģilde ir 14.gadsimta kultūrvēsturisks piemineklis. Laika gaitā nams ticis vairākkārt paplašināts. Ārējo izskatu visbūtiskāk mainīja barokālās fasādes izbūve 1697.gadā, bet iekštelpas pārveidotas vairākas reizes, piemērojoties nama dažādajām funkcijām. Šodien Lielā ģilde ir Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra mājvieta. Ņemot vērā ēkas īpašo statusu, lai saglabātu kultūras mantojumu un ēkas arhitektonisko vērtību, tās atjaunošanas procesam ir īpašas prasības, un tam jānotiek sadarbībā ar Latvijas Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi.

VNĪ dibināts 1996.gadā, tā 100% akcionārs ir Finanšu ministrija.