Konceptuāli atbalsta Rīgas un Ventspils ostu pārņemšanu valsts pārvaldībā

Debates par minēto jautājumu šodien parlamentā ilga vairāk nekā divas stundas. Paredzēts, ka priekšlikumus otrajam lasījumam deputāti varēs iesniegt 30 minūšu laikā. Ironizējot par īso priekšlikumu iesniegšanas termiņu, opozīcijas deputāti rosināja to saīsināt vēl vairāk — līdz 30 sekundēm. Otrajā jeb galīgajā lasījumā likumprojektu plānots izskatīt jau šodien.

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) sacīja, ka patlaban ir iestājies trauksmains laiks, kur notikumi mainās ik dienu, un tas attiecas arī uz tranzītnozari. «ASV attiecīgās institūcijas pieņēma lēmumu iekļaut sankciju sarakstā vienu fizisku un četras juridiskas personas, un valdībai vajadzēja nekavējoties rīkoties, lai nodalītu Ventspils ostas darbību no sankcionēto personu tiešas vai netiešas ietekmes un nodrošināt, lai mūsu tranzīta nozare turpinātu strādāt, lai mūsu ostas turpinātu veiksmīgi darboties, un ostu uzņēmumiem būtu pārliecība par to, kādā juridiskā un finansiālā ietvarā mēs turpmāk strādāsim,» teica Linkaits.

Ministrs atgādināja, ka Ventspils osta ir otra lielākā osta Latvijā, ar 20 miljonu tonnu apgrozījumu gadā. Tāpat tajā strādā ne tikai ostas termināli, bet arī 38 ražošanas uzņēmumi, kas eksportē savu produkciju uz visām pasaules valstīm. Šajos uzņēmumos strādā 2500 cilvēku, ostas termināļos — 1200, pašā Brīvostas pārvaldē — 250.

«Mums ir jārīkojas ātri, izlēmīgi, jo mūsu konkurenti nesnauž, un jau tagad ir paziņojumi, ka mēģinās pārtvert tās kravas, kas iet caur Ventspils ostu, novirzīt tās uz mūsu kaimiņvalstīm,» brīdināja Linkaits.

Politiķis pieļāva, ka ar Rīgas un Ventspils ostu pārņemšanu valsts kontrolē varētu būt par maz, lai mazinātu visas tās sekas, ko radīs pieņemtie ASV lēmumi.

«Iespējams, ka būs vajadzīgi vēl papildu juridiskie mehānismi, kā nodrošināt Ventspils ostas veiksmīgu darbu, un, ja tas būs nepieciešams, mēs pie jums vērsīsimies ar attiecīgiem priekšlikumiem, vēl izmaiņām likumos,» teica Linkaits.

Viņš atgādināja, ka valdība tika izveidota, lai cīnītos pret korupciju un nodibinātu labu valsts pārvaldību, tai skaitā arī ostu teritorijā.

Deputāts Māris Kučinskis (ZZS) uzsvēra, ka Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) varētu atbalstīt priekšlikumu par Ventspils brīvostas pārvaldības modeļa maiņu, lai izbēgtu no negatīvām , tomēr nav skaidrs, kāpēc pēkšņi parādījusies ideja arī par Rīgas Brīvostas pārņemšanu. Viņaprāt, šādas rīcības dod negatīvu signālu esošajiem un potenciālajiem investoriem, kas var dārgi maksāt Latvijas ekonomikai.

«Pēc šāda signāla investoriem mūs gaida liels kritums, un tad nevajag raudāt, ka viss iet uz leju, ka nevar atrast budžetā naudu,» teica politiķis, solot iesniegt priekšlikumu par Rīgas Brīvostas izkļaušanu no izskatāmā likumprojekta.

«Vienmēr cenšos būt korekts un cenšos par valdību un lēmumiem teikt arī labus vārdus. Vienreiz izspļāvu, ka valdība nerūpējas par ekonomiku. Tad ilgi pārdzīvoju. Taču pašreizējais piedāvājums parāda šauro [Jaunās konservatīvās partijas (JKP) Saeimas frakcijas vadītājas Jutas] Strīķes skatījumu, ka, ja ir kaut kas slikts, tas uzreiz jānoņem, nedomājot par pārējo,» teica Kučinskis, izsakot pieņēmumu, ka koalīciju patlaban vadot nevis premjerministrs Krišjānis Kariņš (JV), bet gan Strīķe.

Kučinskis uzskata, ka ļoti lielai daļai nav skaidrs, kā funkcionē ostas: «Šķiet, it kā Lembergs sagaida kuģus, izkrāmē un nelegāli saņem naudu.» Kučinskis akcentēja, ka likumprojekts runā par tikai par brīvostas pārvaldības «virsbūvi», taču ir jāsaprot, ka cietēji var būt reālie brīvostu darbinieku, kuri var nesaņemt algas

Deputāte Dana Reizniece-Ozola (ZZS) sacīja, ka piedāvātais regulējums vienlaikus ir gan nepietiekams, gan arī pārspīlēts. «Tādēļ, ka ir problēmas Ventspils ostā, tiks bojāta visa Latvijas ostu sistēma. Ventspils osta patlaban tiešām ir toksiska, un visiem sadarbības partneriem var būt nepatikšanas,» teica politiķe.

«Ja gribat sagraut Rīgas ostu, tad vismaz pagaidiet! Ja ir ugunsgrēks, tad tas jāmēģina nodzēst, nevis uguns jāpiešķiļ vēl kaut kur, lai būtu jautrāk,» pārmeta Reizniece-Ozola.

Deputāts Jānis Butāns (JKP) sacīja, ka daudzus gadus politiķi izlikās neredzam necaurspīdīgās naudas plūsmas Rīgas un Ventspils ostas un to, ka tās tiek izmantotas politiskos tirgos. Viņš pauda, ka nepieciešams sakārtot situāciju Latvijas ostās, lai izvairītos no negatīvajām sekām nākotnē.

Politiķis Armands Krauze (ZZS) uzsvēra, ka patlaban izveidojusies ļoti slikta situācija, turklāt zinot, kas ir JKP sponsori un viņu vēlmes, kļūstot vēl bēdīgāk. «JKP grib paplašināt savu ietekmi uz Rīgas un Ventspils ostu, kā arī Skultes ostā,» teica Krauze. Viņaprāt, ir ļoti uzmanīgi jāvērtē korupcijas riski, kas ir attiecināmi uz JKP, kas izmantoja sponsoru līdzekļus savās kampaņās, piebilstot, ka AS «Skulte LNG Terminal» akcionārs un padomes loceklis, Latvijas goda konsuls ASV Pēteris Aloizs Ragaušs partijai esot ziedojis 10 000 eiro.

Pie frakcijām nepiederošais deputāts Didzis Šmits pauda, ka līdz ar Rīgas brīvostas iekļaušanu likumprojektā, faktiski korupcijas ēna krīt arī pār Latvijas valdību, jo tās valdē ir arī ministriju pārstāvji. Viņš brīdināja par ekonomiskajām sekām, kas iestāsies, abas ostas pārņemot valsts pārvaldībā.

«Pirms kaut ko dari, apdomā galu,» teica deputāts Jānis Vucāns (ZZS), uzsverot, ka likumprojekts ir mēģinājums sagrābt to, ko ventspilnieki mēģinājuši radīt pēdējo 20 gadu laikā, attīstot industriālās teritorijas, ražošanu, darbavietas.

«Ko paši braukāja apkārt un sastāstīja, to paši tagad arī dabūjam atpakaļ,» vērtējot sankciju uzlikšanu, sacīja deputāts Jānis Ādamsons (S). Ādamsona ieskatā valsts ir jaunas afēras priekšā, ko, visticamāk, parlamentārās izmeklēšanas komisijā izmeklēs nākamais Saeimas sasaukums. Ādamsons prognozēja, ka tiks meklēts veids, kā pārņemt valsts īpašumā ostas teritoriju, lai pēc tam «par smieklīgu naudu to pārdotu investoram», kā tas esot noticis arī iepriekš, piemēram, gadījumā ar banku «Citadele».

Krišjānis Feldmans (JKP) pauda, ka jebkādai korupcijai ir sekas, tāpēc ir jādara viss iespējamais, lai ar to cīnītos. Viņš tāpat pastāstīja, ka JKP rīcībā esot informācija, ka Ventspils mēram Aivaram Lembergam («Latvijai un Ventspilij») esot zināmas intereses arī Rīgas ostā. Feldmans pauda, ka Rīgas Brīvostas pārņemšana ir ļoti svarīga, un to atbalstot arī Valsts prezidents Egils Levits. «Ostām jābūt valsts kontrolē, lai nodrošinātu stabilitāti un novērstu drošības riskus,» teica deputāts.

Pie frakcijām nepiederošā deputāte Jūlija Stepaņenko kritizēja JKP izvēlēto taktiku jautājumu risināšanā. «Sāks valdīt reiderisms, oportūnisms, ko mēs drīz varēsim redzēt,» prognozēja deputāte. Viņa pauda, ka nav skaidrs, kāpēc koalīcija vēlas tik ātrā tempā risināt jautājumu par

«Deg māja, bet jūs gribat no blakus mājas izvilkt dārgās mantas,» pauda Stepaņenko, uzsverot, ka neesot neviena juridiska pamatojuma likumprojektā iekļaut arī Rīgas brīvostu.

Arī deputāte Regīna Ločmele-Luņova (S) akcentēja, ka vēlme valsts pārziņā pārņemt arī Rīgas Brīvostu varētu būt saistīta ar JKP vēlmi nostiprināt savas pozīcijas ostā, tāpat uzsverot, ka partijas sponsori virza ideju par sašķidrinātas gāzes krātuvi pie Skultes ostas.

Deputāts Uldis Budriķis (JKP) skaidroja, ka patlaban ir radusies ļoti sarežģīta situācija, jo ASV «melnajā sarakstā» iekļauts Lembergs. «Ir jāsper proaktīvi soļi, lai glābtu Latvijas tautsaimniecību,» uzsvēra Budriķis, uzsverot, ka tas attiecas arī uz Rīgas Brīvostu, lai tādējādi novērstu to, ka sankcijas tiktu piemērotas arī tai.

Deputāts Nikolajs Kabanovs (S) aicināja padomāt par Latvijas tēlu. «Jūs ar saviem krampjainajiem paņēmieniem tikai samazināt Latvijas ostu reitingu un reputāciju,» vērtējot koalīcijas priekšlikumus un izteicienus, sacīja deputāts.

«Kā mēs nonācām līdz šādam darbakārtības punktam? Mēs visi zinām pirmdienas paziņojumu,» teica deputāte Linda Ozola (JKP). Viņa atzina, ka valsts esot «zināma apvērsuma» priekšvakarā, uzsverot, ka situācija ir jālabo. «Mūsu rīcība parāda, ka mēs savus stratēģiskos objektus un aktīvus esam gatavi aizstāvēt, lai tie kalpotu mūsu sabiedrībai,» teica Ozola.

Parlamentārietis Vjačeslavs Dombrovskis (S) apsveica visus kolēģus ar iekļūšanu ASV «melnajā sarakstā», prognozējot iekļūšanu arī «pelēkajā sarakstā» nākamā gada februārī. Politiķis ironizēja, ka Latvija līdz ar Lembergam noteiktajām sankcijām nu ir vienā rindā ar Kambodžu. Dombrovska ieskatā ASV vēstījums esot spļāviens sejā tieši koalīcijai, kas nav spējīga pati atrisināt savā valstī esošas problēmas. Deputāts pārliecināts, ka spēcīgam valsts premjeram jau nākamajā mirklī pēc minētās ziņas saņemšanas bija jādara viss iespējamais, lai pārliecinātu ziņojuma autorus no «melnā saraksta» izkļaut Ventspils ostu. Deputāts uzsvēra, ka koalīcija būs atbildīga par tranzīta nozares turpmākajām problēmām.

«Ja Lembergs būtu ziedojis JKP, tad viņi šodien klusētu tāpat kā par Rūdolfu Meroni, piesedzot korupciju. Lemberga problēma ir tā, ka viņš nav ziedojis JKP,» pieļāva pie frakcijām nepiederošais deputāts Aldis Gobzems.

«Kur ir Strīķe, tur iestājas haoss. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) tam ir uzskatām piemērs — kā Strīķi izmet no KNAB, tā tas sāk strādāt labi. Atliek tagad izmest Strīķi no Saeimas, un tā arī sāks strādāt labi un beztiesiskums beigsies. Viss, kam pieķeras JKP, iet uz grunti,» sacīja Gobzems, piebilstot, ka tagad notiek virzība arī uz tranzīta nozares iznīcināšanu. Gobzems akcentēja, ka JKP uzurpē varu un brauc konsultēties uz ārvalstīm, nododot savas valsts intereses.

LETA jau ziņoja, ka Ministru kabinets otrdien atbalstīja vēstuli Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, kurā valdība norāda, ka Ventspils brīvosta un Rīgas brīvosta ir pakļauta augstam korupcijas riskam, tādējādi nepieciešamas neatliekamas reformas šo ostu pārvaldībā.

«Korupcijas riski Ventspils brīvostā ir iemesls arī ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) šā gada 9.decembra lēmumam par sankciju noteikšanu pret [Ventspils mēru] Aivaru Lembergu, Ventspils brīvostas pārvaldi, Ventspils Attīstības aģentūru, Biznesa attīstības asociāciju un Latvijas Tranzīta biznesa asociāciju. Šis OFAC lēmums papildus pamato nepieciešamību nekavējoties rīkoties, lai izveidotu neatkarīgu Ventspils brīvostas un Rīgas brīvostas pārvaldi, kas samazinātu korupcijas riskus šajās ostās,» teikts vēstulē Saeimas komisijai.

Valdības ieskatā, šāds modelis palīdzēs veidot neatkarīgas Rīgas brīvostas un Ventspils brīvostas pārvaldes, kas par pienākumu izpildi būs tieši atbildīgas Ministru kabinetam un tādējādi tieši Ministru kabinets spēs kontrolēt šo ostu pārvaldību.

Līdz ar vēstuli valdība Saeimas komisijai arī iesniedza Satiksmes ministrijas izstrādātos grozījumus likumā «Par ostām» un lūdza to izskatīt steidzamības kārtībā.

Plānots, ka turpmāk Ventspils un Rīgas brīvostu valdēs būs tikai ministru deleģēti valdes locekļi, kurus iecels Ministru kabinets, izslēdzot četrus pašvaldības pārstāvjus no Rīgas brīvostas valdes un Ventspils brīvostas valdes sastāva. Pēc likumprojekta pieņemšanas, Rīgas brīvostas un Ventspils brīvostas valdē amatu saglabās četri valsts pārstāvji, kurus izvirza ekonomikas ministrs, finanšu ministrs, satiksmes ministrs un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs.