Komisija iniciatīvu par grozījumiem skaidras naudas aprites regulējumā nevirza turpmākai izskatīšanai Saeimā

Iniciatīvas pārstāvis Viktors Kuļiks komisijā norādīja, ka iniciatīva tapa, jo, viņaprāt, tiek ierobežota privātpersonas rīcība darījumos ar skaidru naudu. Viņš parakstu vākšanu bija sācis vēl 2019.gadā. Toreiz Kuļiks prasīja nemainīt tobrīd spēkā esošo regulējumu skaidras naudas apritei, aicinot deputātus nebalsot par Ekonomikas ministrijas 2019.gada sākumā virzītājiem jaunajiem normatīviem skaidras naudas aprites ierobežošanai.

Viņš tobrīd piedāvāta atstāt skaidrās naudas aprites normas un likumus negrozītus, jo tādējādi būtu mazāka atkarība no bankām un cilvēki varētu rīkoties ar savu nopelnīto naudu pēc savas gribas un likumīgajām iespējām.

2019.gada aprīlī Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā par nodokļiem un nodevām, kas paredz aizliegumu nekustamā īpašuma darījumus veikt skaidrā naudā.

Aizliegumu skaidrā naudā norēķināties par nekustamā īpašuma, piemēram, iegādi, bija plānots noteikt, lai novērstu fiktīvu darījumu slēgšanu gadījumos, kad puses ir ieinteresētas pirkt vai pārdot īpašumu par lielākām naudas summām, nekā patiesā darījuma apmērs.

Likumā noteikts, ka nodokļu maksātājiem, tajā skaitā fiziskajām personām, kas neveic saimniecisko darbību, nav atļauts veikt skaidrā naudā nekustamo īpašumu atsavināšanas darījumus.

Finanšu ministrijas (FM) pārstāvis komisijā norādīja, ka pirms mēneša ir saņemts Ministru kabineta uzdevums izstrādāt jaunu ēnu ekonomikas mazināšanas plānu. Viena no darba grupām atbild par skaidras naudas apriti mazumtirdzniecībā un vairumtirdzniecībā, kur ēnu ekonomikas īpatsvars ir milzīgs. Vislielākais īpatsvars ir «aplokšņu» algas jeb skaidras naudas aprite.

FM apliecināja, ka netiek plānots aizliegt skaidras naudas apriti. Tomēr skaidras naudas aprite rada bažas, jo pēc Latvijas bakas datiem, pagājušajā gadā no bankomātiem ir noņemti 5,6 miljardi eiro, un iemaksāti 2,4 miljardi eiro.