Viņš atzīmēja, ka ASV paliek Eiropas un Latvijas galvenais drošības sabiedrotais, taču politika kļūst pragmatiskāka — gan attiecībā uz atbalstu Ukrainai, gan NATO sloga sadalījumu, gan tirdzniecību. Kols secināja, ka Eiropai jāspēj uzņemties lielāka atbildība par savu drošību, vienlaikus saglabājot ciešu un funkcionējošu transatlantisko saikni.
«Šīm attiecībām jābalstās uz savstarpēju atbildību un skaidriem noteikumiem, tostarp virzoties uz beztarifu tirdzniecību, lai kopīgi stātos pretī Ķīnas radītajiem izaicinājumiem,» pauda politiķis.
Pēc EP deputāta domām, vēl viens būtisks izaicinājums būs spēja aizsardzības un drošības stiprināšanu īstenot pietiekami ātri un mērķtiecīgi. Viņaprāt, masveida investīcijas aizsardzībā, industrijā un tehnoloģijās ir neizbēgamas un nepieciešamas, taču risks slēpjas nevis apjomā, bet neefektīvā izpildē — pārregulācijā, lēnos procesos un sadrumstalotos kompromisos. Kols akcentēja, ka, ja drošības stiprināšana netiks savienota ar konkurētspējīgu industriju un fiskālu atbildību, Eiropa zaudēs laiku brīdī, kad to vairs nevar atļauties.
«Lēmumi par jauno daudzgadu budžetu un konkurētspējas politiku parādīs, vai ES spēj uztvert aizsardzību kā stratēģisku prioritāti, nevis kā kārtējo politikas sadaļu. Kopumā lielākais drauds Eiropai 2026. gadā nebūs resursu trūkums, bet gan nespēja savlaicīgi pieņemt skaidrus un politiski drosmīgus lēmumus laikā, kad to pieprasa ģeopolitiskā realitāte,» uzsvēra eiroparlamentārietis.
Jautāts, kuri jautājumi ES līmenī 2026. gadā būs īpaši nozīmīgi Latvijai, Kols norādīja, ka tie būs ES lēmumi par drošību un aizsardzību, jo valsts drošība ir tieši saistīta ar Eiropas spēju nodrošināt ticamu aizsardzību pret pastāvīgiem draudiem no Austrumiem. Viņš akcentēja, ka Krievijas agresija Ukrainā nav pagaidu krīze, bet gan strukturāls izaicinājums, kas prasa ilgtermiņa un mērķtiecīgas investīcijas aizsardzības industrijā, piegādes ķēdēs un tehnoloģijās.
Viņa vērtējumā tas nozīmē konsekventu atbalstu Ukrainai, ciešāku NATO un ES sadarbību, kā arī reālus ieguldījumus Eiropas aizsardzības spējās un industrijā. EP deputāts arī norādīja, ka Latvijai ir svarīgi, lai šie lēmumi atspoguļotu pierobežas valstu drošības realitāti, un šajā kontekstā nozīmīgi ir arī tādi instrumenti kā «European Competitiveness Fund», kas stiprina Eiropas rūpniecisko un tehnoloģisko kapacitāti.
Kols skaidroja, ka tas nozīmē konsekventu atbalstu Ukrainai, ciešāku NATO un ES sadarbību, kā arī ieguldījumus kritiskajā infrastruktūrā — «Rail Baltica» un enerģētiskajā neatkarībā -, lai pretotos hibrīddraudiem. Tāpat, viņaprāt, svarīga būs arī migrācijas politika — stingra ārējo robežu aizsardzība pret Baltkrievijas izraisītajiem hibrīddraudiem un taisnīga sloga sadale bez piespiedu kvotām, kas nesamērīgi noslogo mazākas valstis, piemēram, Latviju.
EP deputāts turpināja, atzīmējot, ka tikpat nozīmīgas būs sarunas par jauno ES daudzgadu budžetu. Pēc viņa domām, Latvijai ir svarīgi panākt līdzsvaru starp aizsardzības vajadzībām un kohēzijas finansējumu, lai pierobežas valstis netiktu nostādītas nelabvēlīgākā pozīcijā nekā «centrālās» ekonomikas.
Taujāts par eiroparlamentārieša darba prioritātēm 2026. gadā, Kols norādīja, ka viena no galvenajām būs ES drošības un konkurētspējas stiprināšana laikā, kad ārējie draudi pieaug un globālā konkurence kļūst arvien asāka. Viņš kā Eiropas Konservatīvo un reformistu grupas ēnu ziņotājs strādās pie «European Competitiveness Fund» izstrādes. Kols skaidroja, ka tā ir jauna, centrāla ES finansēšanas struktūra nākamajam daudzgadu budžeta periodam, kas apvienos vairākas līdzšinējās programmas, lai mazinātu sadrumstalotību un virzītu investīcijas stratēģiskajās nozarēs.
«Šis fonds būs izšķirošs, jo tas noteiks, vai Eiropa spēj ieguldīt reālā jaudā — rūpniecībā, kritiskajās tehnoloģijās un aizsardzības industrijā — vai arī turpinās zaudēt pozīcijas pārmērīgas birokrātijas un lēnas lēmumu pieņemšanas dēļ. Konkurētspēja bez drošības ir ilūzija, un tieši tāpēc ir būtiski, lai fonds ietvertu arī aizsardzības industrijas un piegādes ķēžu stiprināšanu,» uzsvēra Kols.
Pēc EP deputāta domām, vienlaikus būtisks būs darbs pie jaunā ES daudzgadu budžeta. Viņš sacīja, ka Eiropas budžets parāda, vai runā par prioritātēm vai tikai pauž nodomus, un ES daudzgadu budžeta sarunas būs pārbaudījums tam, vai ES patiešām ir gatava drošību un konkurētspēju izvirzīt pirmajā vietā.
Abonējiet dienas svarīgāko
PRESS.LV Telegram kanāls — steidzamās ziņas un ekskluzīvi materiāli.
Esiet pirmais, kas komentēs
Lai piedalītos diskusijā, nepieciešams PRESS.LV konts.