Koalīcijas partiju politiķi pozitīvi vērtē Levita darbu pirmajā pilnvaru termiņa pusē

Saeimas deputāts Krišjānis Feldmans (JKP) aģentūrai LETA pauda viedokli, ka Levits ir sniedzis ievērojamu ieguldījumu tiesiskuma stiprināšanai, atbalstot arī vairākas Jaunās konservatīvās partijas iniciatīvas, piemēram, atbalstot Ekonomisko lietu tiesas izveidi.

Tāpat Levits piedalījies sabiedrisko mediju pārvaldības sakārtošanas procesā, kā arī viņa rosinātais Latviešu vēsturisko zemju likums ir atbalstīts Saeimā, atzīmēja deputāts. Tāpat Levitam esot labi veicies Latvijas reprezentācijas pasākumos.

Feldmans norādīja, ka no prezidenta velētos sagaidīt lielāku atbalstu mazajiem un vidējiem uzņēmējiem. Viņš izteicās, ka atbalsts varētu būt vismaz žestu veidā, piemēram, Levits «savdabīgi» esot reaģējis uz valdības lēmumu atvērt āra terases vasaras sākumā. Levita reakcija esot bijusi pretēja Francijas prezidenta Emanuela Makrona rīcībai, kurš esot devies atbalstīt uzņēmējus un uzreiz pēc terašu atvēršanas baudījis kafiju vienā no tām. Feldmans šādu rīcību velētos redzēt arī no Levita.

Saeima lēmumu par terašu atvēršanu pieņēma pretēji valdības nostājai pēc Feldmana pārstāvētās Jaunās konservatīvās partijas sava veida ultimāta.

Pozitīvi Levita darbu novērtēja arī Feldmana kolēģis, Saeimas deputāts Sandis Riekstiņš (JKP). Viņaprāt, Levits dara savu darbu — aizrāda Saeimai uz kļūdām. «Iespējams, ka sabiedrība sagaidīja ko vairāk, bet Covid-19 pandēmijas laikā Levita darbs ir vērtējams pozitīvi,» uzskata politiķis.

Pozitīvi prezidenta darbu vērtē arī Saeimas deputāte Inese Voika (AP). Viņa uzsvēra, ka pēdējā mēneša laikā ir dzirdējusi pozitīvas atsauksmes par Levita darbu, reprezentējot Latviju ārvalstīs. Deputāte izteica cerību, ka, uzlabojoties situācijai ar Covid-19 pandēmiju, prezidents spēs vairāk pievērst uzmanību ārvalstu vizītēm, jo līdz šim pandēmija ārvalstu vizīšu iespējas bija stipri sašaurinājusi.

Tāpat viņa pozitīvi vērtēja Levita uzmanības pievēršanu Latviešu vēsturisko zemju likumam. «Šajā likumā man īpaši svarīgs bija jautājums par lībiešu valodas, kultūras attīstību un saglabāšanu, jo līdz šim valsts ir atbalstījusi lībiešu valodu, bet pašvaldībām nav bijis pienākums to atbalstīt un attīstīt,» teica deputāte.

Deputāte pozitīvi vērtēja arī Levita iesaistīšanos Latvijas moderna tēla veidošanā un stiprināšanā. Viņa pozitīvi vērtēja grozījumus Politisko organizāciju finansēšanas likumā, kas esot «būtiski samazinājuši atkarību no sponsoriem», bet norādīja, ka šis likums vēl ir jāpilnveido.

Neskatoties uz iepriekš pausto pozitīvo vērtējumu, Voika uzsvēra, ka no prezidenta velētos sagaidīt aktīvāku un precīzāku nostāju cilvēktiesību jautājumos, tostarp par Saeimas koalīcijas politiskās partijas — Nacionālās apvienības — iesniegtajiem grozījumiem par ģimenes jēdziena precizēšanu Satversmē. «Šie ir būtiski jautājumi, bet mēs neesam dzirdējuši prezidenta viedokli par tiem.»

Viņas kolēģis Saeimas deputāts Ilmārs Dūrītis (AP) Levita darbu pirmajos divos gadus vērtē pozitīvi. Viņš aģentūrai LETA pavēstīja, ka prezidents vairākos jautājumos parāda savu nostāju, un kopš viņa stāšanās amatā, ir palielinājusies prezidenta institūta nozīmē, kā arī prestižs.

«Tomēr lielāku lomu viņam vajadzētu izrādīt attiecībā uz jautājumiem, kas skar Satversmi. Prezidentam vajadzētu kontrolēt, lai deputāti un valdība ievēro Satversmē teikto,» izteicās Dūrītis.

Jau vēstīts, ka 8.jūlijā apritēja divi gadi kopš Levita stāšanās amatā. Trešdien prezidenta kanceleja publiskotajā kopsavilkumā uzsvēra, ka Levits kopš stāšanās Valsts prezidenta amatā 2019.gada 8.jūlijā ir īstenojis savu darbību virknē pamatvirzienu — demokrātijas kvalitāte, tiesiskums un valsts pārvaldes kvalitāte, piederība, informācijas telpas un mediju politika, drošības politika, augstākā izglītība un zinātne, inovācijas un digitalizācija.

Par Levita ievēlēšanu 2019.gadā nobalsoja 61 Saeimas deputāts, savukārt pret balsoja 32 deputāti.