Koalīcijai nespējot nodrošināt kvorumu, Saeima priekšlaicīgi noslēdz rudens sesiju

Koalīcija «iesprūda» uz grozījumiem Izglītības likumā, ar kuriem plānots noteikt, ka mācībām skolās ir jānotiek pamatā klātienē, tādējādi ieviešot būtiskus ierobežojumus tālmācībai, īpaši pirmajās sešās klasēs.

Nonākot līdz balsojumam par šī likuma grozījumu pieņemšanu gala lasījumā, koalīcija spēja nodrošināt tikai 46 balsis. Balsojumā pret nobalsoja parasti ar koalīciju kopā balsojošais Igors Rajevs un savulaik no «Jaunās vienotības» saraksta ievēlētais Andrejs Ceļapīters, bet vairums opozīcijas deputātu nebalsoja, līdz ar to sēdē nebija kvoruma.

Parlamenta sēdē tika paņemta stundu gara pauze, bet arī trešajā balsojumā koalīcija spēja nodrošināt tikai 46 balsis «par», Rajevs un Ceļapīters atkal balsoja pret, savulaik no «Progresīvo» saraksta ievēlētā Skaidrīte Ābrama atturējās, bet pārējie balsojumā nepiedalījās, līdz ar to Saeimas sēdē joprojām nebija kvoruma un to nācās slēgt.

Saeima sastāv no 100 tautas priekšstāvjiem jeb deputātiem. Atbilstoši Satversmei un Saeimas kārtības rullim parlamenta sēdes var notikt tikai tad, ja tajās piedalās vismaz puse Saeimas locekļu, tas ir, 50 deputāti, kas ir minimālais deputātu skaits jeb kvorums.

«Jaunajai vienotībai» Saeimā ir 25 deputāti, Zaļo un zemnieku savienības frakcijā — 16 deputāti, bet «Progresīvo» rindās — astoņi Saeimas deputāti. «Apvienotajam sarakstam» ir 13 deputāti, Nacionālajai apvienībai — 12 deputāti, «Latvija pirmajā vietā» un «Stabilitātei» — katrā pa astoņiem deputātiem. Vēl Saeimā ir 10 pie frakcijām nepiederoši deputāti, no kuriem daži atbalsta valdošo koalīciju.

Valdošajā koalīcijā šoruden jau ilgstoši valda nestabilitāte un neziņa par iespējām turpināt darbu kopā. Pēc nākamā gada valsts budžeta pieņemšanas runas par Evikas Siliņas (JV) valdības drīzu galu pierima, premjerei uzstājot, ka budžets apliecinājis, ka koalīcijai esot 52 balsis, tomēr viedokļu atšķirības dažādos jautājumos arvien ir redzamas.

Vēlāk gan vēl tika sasaukta ārkārtas sēde, lai nobalsotu par Saeimas piekrišanu divām budžeta apropriācijas pārdalēm, bet ap desmit likumprojektu palika neizskatīti.

Ārkārtas sēdē Saeimas deputāti piekrita pārdalīt 1000 eiro no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) budžeta uz Ekonomikas ministrijas programmu «Konkurences politikas ieviešana», lai izstrādātu konkurences uzraudzības skrīninga rīku un datu platformu integrēšanai KNAB tīmekļvietnē.

Tāpat ārkārtas sēdē tika atbalstīta ministriju un Saeimas atsevišķās pamatbudžeta programmās un apakšprogrammās ietaupīto līdzekļu 30,5 miljonu eiro apmērā pārdale līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

Finanšu ministrijā (FM) iepriekš skaidroja, ka ministrijas izvērtēja 2025. gada valsts budžeta līdzekļu izlietojumu, apzināja šogad potenciāli iespējamo līdzekļu ekonomiju izdevumiem no dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem valsts budžeta programmās un apakšprogrammās pamatfunkcijām un iesniedza informāciju par plānoto budžeta izpildi, kur jau patlaban veidojas vai līdz 2025. gada beigām plānojas ekonomija.

Informāciju par iespējamo līdzekļu ekonomiju iesniedza Aizsardzības ministrija, Ārlietu ministrija, Ekonomikas ministrija, FM, Iekšlietu ministrija, Labklājības ministrija, Tieslietu ministrija, Klimata un enerģētikas ministrija, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija un Kultūras ministrija.

Zemkopības ministrijā informēja, ka ekonomija netiek plānota, savukārt Izglītības un zinātnes ministrija, Satiksmes ministrija un Veselības ministrija iespējamo ekonomiju plāno novirzīt iekšējai pārdalei. Priekšlikumu par līdzekļu ekonomiju iesniedza arī Saeima.

Atbilstoši Saeimas Prezidija 2025. gada 10. novembra lēmumam budžeta programmā «Saeimas darbības nodrošināšana» ir paredzēts samazinājums 1 310 556 eiro apmērā, ko ietekmē Saeimas deputātu pieprasīto kompensāciju par transporta un dzīvojamās telpas īres izdevumiem apjoms, faktiskais deputātiem un darbiniekiem izmaksājamās atlīdzības apmērs, energoresursu cenu izmaiņas, publiskās diplomātijas pasākumu īstenošana un izdevumu ekonomija publiskajos iepirkumos.

Aizsardzības ministrija ir informējusi par līdzekļu ekonomiju 278 938 eiro apmērā, tostarp 128 656 eiro apmērā ekonomija veidojas izdevumiem par Nacionālo bruņoto spēku (NBS) karavīru rehabilitāciju, izdevumiem pamatlīdzekļu iegādei un skolēnu stipendijām, Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs (VAMOIC) ir identificējis iespējamo līdzekļu ekonomiju 282 eiro apmērā izdevumiem nomas maksas izdevumu segšanai telpām Talejas ielā 1, bet ietaupījums 150 000 eiro apmērā radies tādēļ, ka jaunsargu nometņu organizēšanai bija nepieciešams mazāk resursu, nekā sākotnēji plānots.

Ārlietu ministrija ir informējusi par līdzekļu ekonomiju 164 700 eiro apmērā, tostarp līdzekļu ekonomija radusies prioritārā pasākuma «Latvijas kandidatūras ANO Drošības padomes vēlēšanās 2025.g. lobija kampaņas nodrošināšana Latvijas dalībai ANO Drošības padomē 2026.-2028.g.» ietvaros plānotajiem pabalstiem un kompensācijām par dienestu ārvalstīs, pamatojoties uz izmaiņām ģimenes locekļu skaitā un vakantajām amata vietām, prioritārā pasākuma «Latvijas Republikas pastāvīgās pārstāvniecības ANO, Ņujorkā darbības nepārtrauktības nodrošināšana» ietvaros plānotajiem telpu nomas un komunālo pakalpojumu izdevumiem.

Ekonomikas ministrija ir norādījusi uz līdzekļu ekonomiju 448 430 eiro apmērā, tostarp 25 000 eiro ietaupīti, jo nav bijis pieprasījums finansējuma piešķiršanai biedrībām patērētāju kolektīvo prasību virzībai, 320 790 eiro ietaupīti izdevumiem atlīdzībai saistībā ar būtisku darbinieku mainību un izdevumiem precēm un pakalpojumiem, jo izmaksas par profesionālās darbības pakalpojumiem un apmācībām bija mazākas, nekā sākotnēji plānotas, bet vēl 102 640 eiro ietaupīti, jo Latvijas un Igaunijas atkrastes vēja enerģijas kopprojekts «Elwind» projektā plānoto pētījumu sākšanas laiks aizkavējās.

FM ir informējusi par līdzekļu ekonomiju 20 804 610 eiro apmērā, tostarp 588 800 eiro ietaupīti komisijas maksās par faktisko vērtspapīru emisiju starptautiskajos finanšu tirgos organizēšanu, maksājumos par reitingu aģentūru pakalpojumiem un izdevumos par POS termināļu izmantošanu.

Vēl 2 730 054 eiro ekonomija FM veidojas, atsakoties no programmatūras «Cellebrite UFED Ultimate» licenču iegādes un neveicot uzlabojumus Valsts ieņēmumu dienesta informācijas sistēmu datu par aizdomīgiem darījumiem nodošanā Finanšu izlūkošanas dienestam. Tāpat arī faktiski izmaksātā kredīta procentu kompensācija hipotekāro kredītu ņēmējiem bija mazāka nekā plānots budžetā.

Savukārt 11 616 eiro ietaupīti uz Vienotās izložu un azartspēļu uzraudzības informācijas sistēmas funkcionalitātes pilnveidošanas rēķina, jo nav pieņemts likumprojekts «Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā».

VAS «Valsts nekustamie īpašumi» īstenojamiem projektiem un pasākumiem paredzētajā finansējumā FM ietaupījusi 17 391 659 eiro saistībā ar apturēto ēkas pārbūves projektu Kalpaka ielā 6 prokuratūras vajadzībām, kā arī precizēto finansējumu Saeimas nama Jēkaba ielā 11 un Saeimas komisiju ēkas Jēkaba ielā 10/12 pārbūvei un restaurācijai. Tāpat ietaupījumu radījusi jaunas infrastruktūras izveidei kontroles dienestiem Uriekstes ielā, Kundziņsalā, paredzētā finansējuma neapguve plānotajā apmērā būvdarbu kavēšanās dēļ.

Vēl FM radies ietaupījums 82 481 eiro apmērā, jo samazinājies komandējumu skaits, kā arī veidojās ekonomija Simtgades loterijas Simtgades stipendiju projektā.

Iekšlietu ministrija ir informējusi par līdzekļu ekonomiju apakšprogrammā «Valsts policija» 19 650 eiro apmērā, jo izdevumi dzīvokļa īrei un citiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, Valsts policijas amatpersonām Gruzijā un Armēnijā ir mazāki, nekā sākotnēji tika plānots.

Labklājības ministrija ir informējusi par līdzekļu ekonomiju 419 903 eiro apmērā, tostarp 360 996 eiro ietaupījums radies, jo, analizējot faktisko pakalpojuma izpildi 2023.-2025. gada prioritārā pasākuma «Ārpusģimenes aprūpes atbalsta pakalpojumu pilnveide, tai skaitā bērniem īpašās situācijās» apakšpasākumam «Nodrošināts sociālās rehabilitācijas pakalpojums bērniem ar uzvedības traucējumiem», secināts, ka vidējais klienta vietu aizpildījums gadā nesasniegs plānoto rādītāju.

Savukārt 58 907 eiro Labklājības ministrija ietaupījusi, jo 2023.-2025. gada prioritārā pasākuma «Ārpusģimenes aprūpes atbalsta pakalpojumu pilnveide, tai skaitā bērniem īpašās situācijās» apakšpasākumam «Nodrošināts bāreņu un bez vecāku gādības palikušo bērnu atbalsts patstāvīgas dzīves uzsākšanai pēc pilngadības sasniegšanas» veidojas atlikums pēc 2025. gada trešā ceturkšņa pašvaldību iesniegto atskaišu apmaksas.

Tieslietu ministrija ir informējusi par līdzekļu ekonomiju 4 237 049 eiro apmērā, tostarp 1,8 miljonus eiro veido finansējuma ekonomija tiesnešu atlīdzībai saistībā ar tiesnešu vakancēm (mēnešalga un veselības apdrošināšanas polišu iegāde), bet 300 000 eiro — ekonomija prioritārajam pasākumam «Atlīdzība tiesu izpildītājiem par piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanu privatizētajās daudzdzīvokļu mājās» saistībā ar zemu aktivitāti no iedzīvotāju puses piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanai privatizētajās daudzdzīvokļu mājās.

Vēl Tieslietu ministrija ietaupījusi 70 000 eiro zaudējumu atlīdzībai nepamatoti aizturētajām, arestētajām un notiesātajām personām, jo nav saņemti pieprasījumi plānotajā apjomā.

Savukārt 1 375 473 eiro Tieslietu ministrija ietaupījusi, jo līgums par Rīgas Centrālcietuma ēku un būvju nojaukšanu ar būvju iekšējo un ārējo inženiertīklu atslēgšanu un pārnešanu noslēgts par mazāku summu, kā arī samazinājušies izdevumi atlīdzībai saistībā ar pakāpenisko konvoja amata vietu aizpildīšanu 2025. gadā un samazinājušies pamatkapitāla izdevumi, jo aprīkojums iegādāts par zemāku cenu.

Vēl 15 746 eiro Tieslietu ministrija ietaupījusi, jo modernas e-mācību vides attīstībai Valsts probācijas dienestā iepirkumu rezultātā tika noslēgti līgumi par zemākām summām, nekā bija plānots.

Savukārt 366 830 eiro Tieslietu ministrija ietaupījusi, jo Interešu pārstāvības reģistra un Interešu pārstāvības deklarēšanas sistēmas izveide pārcelta uz 2028. gadu, bet 19 000 eiro ietaupīti, jo kapitālie izdevumi nav nepieciešami pilnā apmērā, bet 290 000 eiro ietaupīti dažādiem atlīdzības izdevumiem.

Klimata un enerģētikas ministrija ir informējusi par līdzekļu ekonomiju 2,6 miljonu eiro apmērā 2023.-2025. gada prioritārajā pasākumā «Valsts pētījumi klimata un enerģētikas jomā», jo, ņemot vērā izdevumu samazinājumu no 2026. gada, pieņemts lēmums 2025. gadā nesākt dažādu pētījumu un no tiem izrietošo pasākumu īstenošanu enerģētikas jomā.

Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija ir norādījusi uz līdzekļu ekonomiju 197 998 eiro apmērā, tostarp 9917 eiro ekonomiju veido Dabas aizsardzības pārvaldes valdījumā esošo valsts zemes īpašumu uzmērīšanā/īpašumtiesību ierakstīšanā zemesgrāmatā atbilstoši noslēgtajiem līgumiem, bet 188 081 eiro ietaupījums radies, jo pasākums «Mākslīgā intelekta rīka modelis pašvaldību darbības pārraudzībai» tiek īstenots, izvēloties citu izstrādes metodi.

Kultūras ministrija ir informējusi par līdzekļu ekonomiju 4435 eiro apmērā, tostarp 3486 eiro ekonomija rasta pabalstam par radošo darbu baleta māksliniekiem, jo 2025. gada maijā mirusi viena no pabalsta saņēmējām, bet 949 eiro ietaupīti, jo vairākām iemaksām starptautiskajās organizācijās rēķini tiek izrakstīti ārvalstu valūtās, tādēļ valūtas kursa svārstību ietekmē faktiskie izdevumi novirzās no budžeta saistību pielikumā plānotajiem maksājumiem starptautiskajās institūcijās un programmās.

Likumā par 2025. gada valsts budžetu 2025. gadam līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem apstiprināta apropriācija 109 738 719 eiro apmērā.