Koalīcija vienojas attīstīt viedo reindustrializāciju kā visaptverošu valdības politiku

Sadarbības partneru memorandu parakstījušas partiju apvienība «Jaunā vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), partiju apvienība «Attīstībai/Par!» (AP) un nacionālā apvienība «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un Brīvībai/LNNK» (NA).

No memoranda izriet, ka Krišjāņa Kariņa (JV) vadītā Ministru kabineta sastāvā turpmāk darbosies Ministru prezidenta biedrs, aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP), Ministru prezidenta biedrs, tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP), ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV), ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA), finanšu ministrs Jānis Reirs (JV), iekšlietu ministre Marija Golubeva (AP), izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (JKP), kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA), labklājības ministrs Gatis Eglītis (JKP), vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (AP), satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP), veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) un zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (NA).

Sadarbības partneri ir apņēmušies ievērot 2019.gada 23.janvāra Ministru kabinetu veidojošo 13.Saeimas frakciju Fiskālās disciplīnas līgumu un 2019.gada 23.janvāra Ministru kabinetu veidojošo 13.Saeimas frakciju sadarbības līgumu, izņemot noteikumus, ko paredz šis memorands.

Vienojoties par prioritāri veicamajiem darbiem līdz 2022.gadā paredzētajām 14.Saeimas vēlēšanām, sadarbības partneri memorandā uzsver nepieciešamību attīstīt viedo reindustrializāciju kā visaptverošu valdības politiku.

Šīs politikas ietvaros tiks sekmēta administratīvi teritoriālās reformas pilnvērtīga īstenošana un tās izmantošana, pašvaldību spējā piesaistīt un saglabāt pārvaldības teritorijā strādājošus uzņēmumus, kā arī vienmērīgai teritorijas attīstībai un dzīves līmeņa atšķirību mazināšanai reģionos.

Tāpat viedā reindustrializācija paredz pabeigt iesāktās pārmaiņas augstākajā izglītībā un pilnveidot zinātnes bāzes finansējuma piešķiršanas kārtība, kas sekmēs sadarbību ar privāto sektoru un starptautisko konkurētspēju, kā arī turpināta skolu tīkla sakārtošana.

Tiks turpināts un attīstīts uzsāktais darbs tieslietu un iekšlietu sistēmas pilnveidošanā, īpaši sekmējot policijas, izmeklēšanas iestāžu un tiesu sistēmas cilvēkresursu attīstību, kā arī spēcinot pretkorupcijas iestādes un pastiprinot cīņu ar ekonomiskajiem noziegumiem.

Tik arī pabeigta ostu reforma, sekmīgi to noslēdzot un turpmāk nodrošinot ostu pārvaldību atbilstoši valsts kapitālsabiedrību korporatīvās pārvaldības vadlīnijām. Paredzēts nodrošināt Latvijas virzību uz mērķi — klimatneitralitāte 2050.gadā, panākot resursu efektīvu izmantošanu, bezizmešu risinājumu plašāku izmantošanu un līdz ar to samazinot piesārņojumu.

Koalīcijas vienošanās paredz nodrošināt virzību uz kvalitatīvu un pieejamu veselības aprūpi, it īpaši slimnīcu «līmeņošana», un nozares cilvēkresursu attīstību ciešā sasaistē ar mediķu atalgojuma jaunā modeļa ieviešanu.

Partneri apņēmušies uzsākt mājokļu fonda atjaunošanu, sekmējot īres tirgus attīstību un nosakot jaunus mājokļu pieejamības attīstības virzienus un risinājumus, iekļaujot mērķētu atbalstu dažādu ienākumu mājsaimniecībām, īpaši ģimenēm ar bērniem.

Tāpat partneri apņēmušies sekmēt pilnvērtīgu Eiropas Savienības piešķirtā finansējuma izlietojumu viedās reindustrializācijas mērķu sasniegšanā, Atveseļošanas un noturības mehānisma un Daudzgadu budžeta ietvaros, tostarp turpinot sekmēt mobilitātes paradumu maiņu.

LETA jau vēstīja, ka turpmāk koalīcija strādās bez partijas «KPV LV», trešdien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Egilu Levitu mediju pārstāvjiem atzina Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Tādējādi turpmāk koalīcijā darbosies Jaunā konservatīvā partija (JKP), «Attīstībai/Par» (AP), Nacionālā apvienība (NA) un «Jaunā vienotība» (JV). Kariņš piebilda, ka koalīcijas darba turpināšana bez «KPV LV» bijusi «partneru vienošanās turpināt darbu kompaktā veidā».

Līdz šim «KPV LV» valdībā pārstāvēja divi ministri — iekšlietu ministrs Sandris Ģirģens un labklājības ministre Ramona Petraviča. Ar izmaiņām koalīcijā, iekšlietu ministres amatā tiek virzīta Marija Golubeva (AP), bet labklājības ministra amatā — Gatis Eglītis (JKP). Jānis Vitenbergs (NA) atgriezīsies ekonomikas ministra amatā.

Kariņš arī pavēstīja par «partiju vienošanos», kas paredz izglītības un zinātnes ministrei Ilgai Šuplinskai (JKP) pamest amatu. Viņas vietā virzīta bijusī Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) parlamentārā sekretāre Anita Muižniece (JKP).