KNAB nav aizdomu par «Patria» meitasuzņēmuma iesaisti ERAF līdzekļu izkrāpšanā Valmieras industriālo teritoriju attīstībai

Viņš informēja, ka šajā Eiropas Prokuratūras ierosinātajā lietā joprojām turpinās izmeklēšana.

Kāda cita KNAB izmeklēta lieta par nodarījumu, kas pēc būtības ir līdzīgs, šonedēļ tika nodota Eiropas Prokuratūrai kriminālvajāšanas sākšanai. Tajā KNAB esot ieguvis pierādījumus, ka uzņēmuma, kas specializējas dzērienu ražošanā, pārstāvis kopā ar divām Valkas novada pašvaldības amatpersonām izkrāpa no Eiropas Savienības (ES) struktūrfonda un Latvijas valsts budžeta vairāk nekā 581 000 eiro.

Vaicāts, vai šajās lietās patiešām ir aizdomas par reālu noziegumu vai arī ir iespējama pārāk plaša normatīvā regulējuma interpretēšana, KNAB priekšnieks atbildēja, ka, ja jau lietas tika ierosinātas, tad aizdomas par noziedzīgu nodarījumu ir bijušas. Attiecībā uz Valmieras lietu — «aizdomas ir, vai tās apstiprināsies, to laiks rādīs, izmeklēšana parādīs, vai tiks pieņemts lēmums šo lietu sūtīt kriminālvajāšanai».

Vienlaikus Straume uzsvēra — sabiedrībai ir būtiski saprast, ka ES fondu finansējums arī ir nodokļu maksātāju nauda, ar kuru jārīkojas tieši tikpat apzinīgi un godprātīgi kā ar Latvijas nodokļu maksātāju naudu. Ja ir pieņemts regulējums, ka, zinot potenciālo nomnieku, var prasīt mazāku līdzfinansējumu, bet, nezinot nomnieku un pēc projekta īstenošanas to izvēloties atklātā konkursā, var prasīt daudz lielāku līdzfinansējumu, tad pašvaldībām ir jārīkojas saskaņā ar šo regulējumu.

Ir ļoti labi, ka pašvaldības cenšas piesaistīt sev uzņēmējus, bet to visu var izdarīt likumīgā veidā, sacīja KNAB priekšnieks. «Atklāti pateikt atbildīgajām institūcijām, kas nodrošina ES fondu līdzekļu piešķiršanu, ka šeit mums ir nomnieks, mēs gribētu šādu ražotni, nomniekam ir šādas prasības (..) un tad saņemt atļautos līdz 55% ES fondu līdzfinansējumu,» skaidroja Straume.

Viņš gan piebilda, ka katrs gadījums ir jāizvērtē individuāli un katrā kriminālprocesā var būt atšķirīgs pierādījumu apjoms, līdz ar to izdarīt secinājumus var vien tad, kad kriminālprocess noslēdzas vai nu ar tiesas spriedumu vai lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu jau pirmstiesas izmeklēšanā.

LETA iepriekš vēstīja, ka 2023.gada 12.septembrī KNAB iepriekš sāktā kriminālprocesā veica kriminālprocesuālās darbības, tai skaitā vairāk nekā 20 kratīšanas, izņemšanas un nopratināšanas vairākos objektos. Pērn 9.jūnijā Eiropas prokuratūra (EPPO) sāka kriminālprocesu un to nodeva KNAB kā kompetentajai iestādei pirmstiesas izmeklēšanas veikšanai.

KNAB šajā kriminālprocesā izmeklē krāpšanu lielā apmērā un dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kas izraisījusi smagas sekas. KNAB rīcībā esošā informācija liecina, ka Valmieras pašvaldības amatpersonas, iespējams, ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli, kopā ar vairāku uzņēmumu pārstāvjiem veikušas nelikumīgas darbības, lai pašvaldība tās īstenotā projektā prettiesiski iegūtu vairāk nekā četru miljonu eiro ERAF finansējumu. Projekts saistīts ar infrastruktūras izveidi ēkai Valmierā. Tādā veidā personas nodarījušas Eiropas Savienībai zaudējumus lielā apmērā.

Ja sākotnēji sešām kriminālprocesā iesaistītajām personām bija noteiktas tiesības uz aizstāvību, tad tagad tiesības uz aizstāvību jau ir septiņām personām, tostarp valsts amatpersonām, aģentūrai LETA ceturtdien apliecināja KNAB.