KM: Viens no galvenajiem saspīlējuma iemesliem Latvijas sabiedrībā ir sociālās atmiņas jautājumi

KM atzīmē, ka kopīgotas atmiņas par pagātnes norisēm un to kolektīva atcerēšanās ir priekšnoteikums, lai cilvēkos radītu tuvības sajūtu gan savai valstij, gan Eiropas Savienībai.

Plānā uzsvērts, ka vēstures izpratne ir viens no faktoriem, kas ietekmē to, kā cilvēki uztver un izprot dažādas vērtības. Lai veicinātu vienojošas sociālās atmiņas izpratnes veidošanos sabiedrībā, KM apņēmusies organizēt vismaz divus pasākumus gadā par komunistiskā režīma īstenotajām represijām pret Latvijas iedzīvotājiem Otrā pasaules kara laikā.

Iecerēts katru gadu īstenot vismaz vienu piemiņas pasākumu holokausta upuru piemiņai un to Latvijas iedzīvotāju piemiņai, kuri glābuši ebrejus Otrā pasaules karā. Tāpat plānots katru gadu īstenot vismaz vienu piemiņas pasākumu Otrā pasaules kara laikā īstenotā romu holokausta upuru piemiņai.

KM apņēmusies sekmēt dažādu publiski pieejamu izglītojošu materiālu atpazīstamību un izmantošanu, iesaistot vēstures nozares ekspertus un citu jomu profesionāļus, kā arī katru gadu nodrošināt vismaz 12 publikācijas, kurās skaidroti vēstures fakti, pamatojoties uz pierādījumos balstītu informāciju.

Līdz 2027.gadam plānots iedzīvotāju īpatsvaru, kas atzīmē Latvijas Republikas proklamēšanas dienu 18.novembrī, palielināt par četriem procentpunktiem, salīdzinot ar 2017.gadu, kad šos svētkus atzīmēja 72% iedzīvotāju. Tāpat par četriem procentpunktiem iecerēts palielināt to iedzīvotāju īpatsvaru, kuri atzīmē Latvijas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas dienu 4.maijā. To 2017.gadā svinēja 29% iedzīvotāju.

Ar plāna aktivitātēm iecerēts par 2,3 procentpunktiem samazināt to iedzīvotāju īpatsvaru, kuri uzskata, ka 1940.gadā bija Latvijas brīvprātīgs lēmums pievienoties PSRS. 2017.gadā tādu uzskatu pauduši 22,3% iedzīvotāju.

LETA jau rakstīja, ka KM izsludinājusi Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības plāna 2024.-2027.gadam sabiedrisko apspriešanu.

Plāns sagatavots, lai nodrošinātu Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam, kā arī Nacionālajā attīstības plānā 2021.-2027.gadam noteikto mērķu un uzdevumu izpildi. Tā rīcības virzieni ir savstarpēji saistīti, nosakot iekļaujošu līdzdalību kā vispārēju ieviešanas principu, kā arī izvirzot caurviju prioritātes, kas attiecināmas uz visiem plāna pasākumiem — nacionālā identitāte, latviešu valoda, uzticēšanās, solidaritāte un sadarbība.

Plāns paredz rīcību visos pārvaldes līmeņos — nacionālajā, reģionālajā un vietējā. Plānā noteiktie uzdevumi ir vērsti uz to, lai saliedētas sabiedrības politikas īstenošanas rezultātā tiktu veicināta nacionālās identitātes un piederības sajūtas nostiprināšanās, iekļaujošas līdzdalības un pilsonisko zināšanu līmeņa paaugstināšanās, tiktu stiprināta kvalitatīva un droša demokrātiskās līdzdalības un informācijas telpa, veicināta Latvijā dzīvojošo ārvalstu pilsoņu līdzdalība sabiedrībā, kā arī mazinātos negatīvos stereotipos balstīta attieksme pret dažādām sabiedrības grupām.