KEM: Martā energoresursu cenas nedaudz samazinājušās

KEM norāda, ka kopumā marts iezīmējās ar būtiskām pārmaiņām enerģijas tirgū, kas bija saistītas ar situāciju Tuvajos Austrumos — pēc kara darbības sākuma februāra beigās tirgus piedzīvoja krasas svārstības un mēneša sākumā joprojām dominēja ziemas aukstuma radītais cenu pieaugums.

Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS) norāda, ka šis pavasaris ir bijis kontroldarbs Eiropai un Latvijai laikā, kad pasauli satricinājis vēl viens militārs konflikts ar tiešu ietekmi uz globālajiem energoresursiem. Par spīti dramatiskajai situācijai attiecībā uz elektroenerģiju un dabasgāzi šos satricinājumus izjūt mazāk.

Tas noticis, pateicoties sinhronizācijai un pašu atjaunīgo elektroenerģijas ražošanas jaudu attīstībai reģionā, jo īpaši Lietuvā. Ja vēl nesen tika teikts, ka Lietuvā ir 70% ģenerācijas deficīts, tad 2025. gadā Lietuva šo statistiku pagriezusi otrādi un spēj pati nodrošināt 70% no sava patēriņa, skaidro Melnis.

Ministrs uzsver, ka arī Latvijā sasniegts gana daudz — 25. martā plkst. 13.30 viss Latvijas patēriņš — 981 megavats (MW) — tika nosegs ar saules enerģiju.

Savukārt dabasgāzē ir būtiski diversificēti piegādātāji, turpinās biogāzes ražošanas attīstība un ir izveidotas rezerves, pateicoties kurām arī šā gada aukstais janvāris neradīja apgādes drošuma riskus, informē Melnis, piebilstot, ka dīzeļdegviela, kuras cenu pieaugumu izjūt visi, ir sāpīgs atgādinājums, kāpēc spēja ražot pašiem ir ne tikai apgādes drošuma jautājums, bet arī instruments cenu stabilizācijai.

Ņemot vērā, ka šogad piedzīvots ilgstošs sala periods, jau kopš 2026. gada janvāra beigām, KEM izveidoja operatīvu iknedēļas tikšanās formātu ar iesaistītajām pusēm, lai koordinētu institūciju un nozares rīcību saistībā ar granulu mazumtirdzniecības situācijas stabilizēšanu un ietekmi uz apkures rēķiniem, ņemot vērā pieaugošu granulu patēriņu auksto laikapstākļu dēļ, norāda ministrijā.

KEM informē, ka, neskatoties uz to, ka situācija granulu tirgū salīdzinoši īsā laika periodā normalizējās, tikšanās formāts joprojām tika saglabāts, lai turpinātu savstarpēji ar operatoriem, tirgotājiem un citām atbildīgajām institūcijām tikties, nodrošinot regulāru informācijas apmaiņu par energoresursu piegāžu drošību kontekstā ar februāra beigās notikušo situāciju Tuvajos Austrumos.

Ministrijā atzīmē, ka lielāko uzmanību martā izraisīja straujais dīzeļdegvielas cenu pieaugums, kas saistīts ar konfliktu Tuvajos Austrumos. Šis cenu kāpums bija viens no straujākajiem energoresursu tirgus satricinājumiem pēdējo desmitgažu laikā, sasniedzot rekordaugstus līmeņus un ietekmējot globālo ekonomiku.

KEM norāda, ka pēc februāra rekorda, kad cena sasniedza 155,43 eiro par megavatstundu (MWh), martā elektroenerģijas cenas piedzīvoja būtisku kritumu, bet vidējā cena martā bija 74,95 eiro par MWh. Salīdzinot ar februāri, cena samazinājās par 51,77%, ko veicināja hidroenerģijas un saules enerģijas ražošanas pieaugums, siltāki laikapstākļi un mazāks patēriņš.

Ministrijā uzsver, ka mājsaimniecību rēķinos joprojām var būt pieaugums, jo no 2026. gada janvāra vairs netiek piemēroti valsts subsidētie sadales sistēmas tarifu atvieglojumi.

Martā bija vērojamas atšķirības Baltijas valstu elektroenerģijas tirgū, informē ministrijā, piebilstot, ka zemākās elektroenerģijas cenas martā saglabājās Igaunijā, ko noteica pārrobežu elektropārvades savienojumu netraucēts darbs ar Ziemeļvalstu tirgu, Somijas kodolenerģijas jaudas, kā arī kūstošā sniega ietekmē palielināta hidroenerģijas ražošana.

Savukārt Latvijā elektroenerģijas ražošana lielā mērā martā balstījās uz dabasgāzi un hidroloģiskajiem apstākļiem Daugavā.

KEM atzīmē, ka martā novērots lēciens saules elektrostaciju saražotajā elektroenerģijas apjomā. Februārī saules elektrostacijās tika saražotas apmēram 27,4 gigavatstundas (GWh), turpretim martā saražotas gandrīz četras reizes vairāk jeb 104,1 GWh. Tas būtiski samazināja elektroenerģijas cenas saulainajās dienas vidus stundās.

Ministrijā skaidro, ka, pateicoties pavasara palu sākumam un ūdens līmeņa kāpumam, hidroelektrostacijās saražotās elektroenerģijas apjoms ievērojami pieauga, nodrošinot stabilu un lētāku vietējo enerģiju. Kopējais hidroelektrostacijās saražotais elektroenerģijas apjoms bija aptuveni 485 GWh, kas ir gandrīz četras reizes vairāk nekā februārī, kad tika saražotas 127,4 GWh. Līdz ar to saražotais elektroenerģijas apjoms hidroelektrostacijās noseidza aptuveni 78% no vietējā elektroenerģijas patēriņa.

Savukārt dabasgāzes tirgu būtiski ietekmēja ģeopolitiskā situācija. Cenu kāpumu veicināja dabasgāzes un sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) piegāžu traucējumi, Hormuza šauruma bloķēšana un ierobežojumi pārstrādes rūpnīcā Katarā.

Vidējā dabasgāzes cena biržā februārī bija aptuveni 49 eiro par MWh, taču martā bija vērojamas krasas svārstības starp mēneša sākumu un beigām. Ja februāra izskaņā dabasgāzes cena bija nedaudz virs 30 eiro par MWh, marta sākumā tā bija 55 eiro par MWh.

Visaugstākā dabasgāzes cena martā tika sasniegta 19. martā, kad tā pakāpās līdz 62 eiro par MWh, savukārt viszemākā cena piedzīvota 10. martā — 47 eiro par MWh. Martā izmaiņas pret februāri bija aptuveni 45%. Salīdzinot ar 2022. gada ģeopolitiskiem notikumiem, dabasgāzes cena tirgū nav pakāpusies līdz tā brīža maksimālajai cenai 167,22 eiro par MWh.

KEM atzīmē, ka Baltijas reģions dabasgāzi nesaņem no reģionu skārušās Kataras, taču Polijā daļa iegāžu ir no Kataras. Līdz ar to situācija un notikumu attīstība Katarā no dabasgāzes piegāžu viedokļa Latviju nav skārusi. Dabasgāzes apgāde Latvijā ir stabila un droša. Taču neizbēgami kara darbība Tuvajos Austrumos ir radījusi ietekmi uz dabasgāzes cenām.

Atsaucoties uz vēsturiskiem novērojumiem KEM norāda, ka 2026. gada marts kļuva par vissiltāko martu novērojumu vēsturē, kopš 1924. gada. Vidējā gaisa temperatūra bija +4,4 grādi, kas ir par 4,2 grādiem virs normas. Siltumapgādes uzņēmumiem tas nozīmēja mazāku slodzi un mazāku kurināmā patēriņu, kas nedaudz amortizēja straujo resursu cenu kāpumu.

Kopumā marts iezīmē pāreju no izteiktām cenu svārstībām februārī, ko noteica ilgstošais aukstuma periods un augsts patēriņš, uz pavasara stabilizāciju, vienlaikus saglabājot augstu nenoteiktību globālajos enerģijas tirgos, rezumē ministrijā.