Viņš skaidroja, ka Krievija ir pamatīgi tērējusi kara resursus, īpaši precīzos tēmēšanas ieročus, taču to ražošanai ir nepieciešami mikročipi, kuru sagatavošanu apdraud sankcijas. Tagad krievi ir spiesti pāriet uz artilēriju jeb tā dēvētajām «dumjajām bumbām».
«Ja mēģinās ar kājniekiem iet uz Kijevu, tad tas būtu nedēļām un asiņaini abām pusēm. Tas ir tā kā Staļingrada,» norādīja Kažociņš.
Ukrainas galvaspilsētu varot mēģināt aplenkt, taču tad situācija var izveidoties kā viduslaikos, kad «spaidu veidā» mēģināja panākt iekarojamās sabiedrības piekāpšanos.
«Ja tas būs, tad Rietumiem būs grūti izlemt, vai iesaistīties, un tad tas būs plašāks karš,» piebilda Kažociņš, kurš savā karjerā bija arī Lielbritānijas bruņoto spēku brigādes ģenerālis.
Kažociņš norādīja, ka Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ir jāatrod veids, lai sabiedrībai paziņotu, ka viņš ir kaut ko uzvarējis un attaisnotu šo asinsizliešanu.
Bijušais Nacionālo bruņoto spēku komandieris Gaidis Andrejs Zeibots LTV norādīja, ka krievi, karojot Ukrainā, nekādu mācību pēc karošanas Čečenijas galvaspilsētā Groznijā nav izdarījuši.
Lai arī Krievijas propagandā parādās ķīmisko ieroču tēma, Zeibots neticot, ka krievi Ukrainā izmantošot šāda veida ieročus. «Jo vājprātīgāku tēmu paceļ, jo vairāk baidās,» uzsvēra Zeibots.
LETA jau vēstīja, ka 24.februārī Ukrainā iebruka Krievijas karaspēks, sākot apšaudīt ne tikai militāros, bet arī civilos objektus un izraisot bēgļu straumes.
Abonējiet dienas svarīgāko
PRESS.LV Telegram kanāls — steidzamās ziņas un ekskluzīvi materiāli.
Esiet pirmais, kas komentēs
Lai piedalītos diskusijā, nepieciešams PRESS.LV konts.