Kazāks: Politiskās nestabilitātes periodam Latvijā jābūt pēc iespējas īsākam

«Līdz vēlēšanām vēl ir pieci mēneši, un nudien mēs neesam situācijā, kad varam atļauties šos piecus mēnešus nobumbulēt,» teica Kazāks, piebilstot, ka ir ļoti daudzi jautājumi, kurus ir nepieciešams atrisināt.

Tādējādi Kazāks mudināja lēmumu pieņēmējus šo politiskās nestabilitātes periodu padarīt pēc iespējas īsāku, lai varētu ķerties pie jautājumiem, kas joprojām nav atrisināti.

Latvijas Bankas prezidents minēja, ka ikvienai ministrijai un ikvienai nozarei ir paveicamo darbu saraksts, tostarp viens no būtiskākajiem jautājumiem ir drošības joma, kur ir iespēja attīstīt militāro rūpniecību.

Tāpat Kazāks pauda, ka ir ļoti būtiski šajā pirmsvēlēšanu periodā «nesataisīt ziepes», tostarp, piemēram, ļaut izmantot otrā pensiju līmeņa uzkrājumus būtu ļoti nopietna reforma, kur sasteigts, nepārdomāti pieņemts lēmums nozīmētu atkārtot kaut ko līdzīgu, ko izdarīja Igaunija, kas šobrīd nevar saprast, kā to atrisināt.

Ļoti būtisks jautājums, pēc Kazāka sacītā, ir arī valsts finanses, jo vajadzības būs augošas. «Manuprāt joprojām līdz galam nav salikts plāns. Ir tikai versijas par to un pie tam tādas sākuma versijas,» viņš uzsvēra, piebilstot, ka pirms meklēt naudu klāt, ir jāapskatās, kā var esošos resursus izmantot gudrāk.

«Es mudinātu visas šīs lietas izdarīt pēc iespējas ātrāk, un galvenais ir izdarīt. Ja būs kaut kādas kļūdas, labos,» sacīja Kazāks, uzsverot, ka Latvija nevar atļauties «muļļāšanos».

Jau vēstīts, ka valdības koalīcijā ietilpstošie «Progresīvie» aicinājuši Valsts prezidentu sākt konsultācijas par jaunas valdības izveidi un Saeimā mudinās opozīcijas spēkus balsot par Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) valdības demisiju. Pēc tikšanās ar Siliņu «Progresīvo» Saeimas frakcijas vadītājs Andris Šuvajevs teica, ka saruna ar Ministru prezidenti nav devusi apmierinošas atbildes un valdība faktiski zaudējusi rīcībspēju. Viņš uzskata, ka šādā situācijā pastāv divas iespējas — Ministru prezidentes demisija vai balsojums Saeimā par valdības turpmāko uzticību.

Vaicāts, kāpēc «Progresīvie» paši nerosina uzticības balsojumu Siliņai, Šuvajevs atgādināja, ka «Progresīvajiem» ir deviņi deputātu mandāti, taču šāda balsojuma ierosināšanai nepieciešami desmit parlamentāriešu paraksti.

Tikmēr opozīcijā esošais «Apvienotais saraksts» (AS) jau vāc parakstus Siliņas valdības demisijai. Deputāts Edvards Smiltēns (AS) norādīja, demisijas pieprasījumam jābūt ceturtdienas Saeimas sēdes darba kārtībā.

Prezidents piektdien, 15. maijā, tiksies ar pārstāvjiem no visām Saeimas frakcijām.

Konflikts starp premjeres pārstāvēto «Jauno vienotību» un «Progresīvajiem» samilza svētdienas, 10. maija, vakarā pēc Siliņas paziņojuma par aizsardzības ministra Andra Sprūda (P) atbrīvošanu no amata vienlaikus ar viņa paša paziņojumu par atkāpšanos. Lēmumu pieprasīt Sprūda demisiju premjere pieņēma pēc dronu incidentiem Latgalē, norādot uz uzticības zudumu ministram un problēmām nozarē. Savukārt Sprūds paziņoja par atkāpšanos, uzņemoties politisko atbildību un cenšoties pasargāt armiju no ieraušanas politiskās spēlēs.

Koalīcijas partneru starpā jau ilgstoši valdījušas dažādas domstarpības, taču līdz šim bija izdevies vienoties par darba turpināšanu.

Premjere iepriekš paudusi, ka gadījumā, ja «Progresīvie» nolems izstāties no koalīcijas, strādās tehniskā valdība.