Kariņš: Zviedrijas pievienošanās NATO fundamentāli mainītu militāro situāciju Baltijas jūras reģionā

Premjers skaidroja, ka Suvalku koridors, kas patlaban ir vienīgais sauszemes koridors ar pārējo Eiropu un atrodas starp Kēnigsbergu un Baltkrieviju, bija vienīgais piegādes ceļš, bet līdz ar Zviedrijas un Somijas pievienošanos NATO situācija ievērojami mainās. Tagad Latvijai būs droši piegādes ceļi arī konfliktsituācijā, jo Baltijas jūra faktiski kļūs par NATO jūru. Kariņa ieskatā, tas Latvijai nāk par labu drošības aspektā.

Kariņš atzīmēja, ka šodien NATO samitā Viļņā tiks apstiprināti sagatavotie NATO aizsardzības plāni, kas nozīmē, ka NATO aizstāvēs katru alianses teritorijas kvadrātcentimetru jau no pirmā brīža. Ministru prezidents uzsvēra, ka aizsardzības plāni nodrošina visu komandķēdi Austrumu flangā, tai skaitā arī Baltijas valstīs.

Premjers uzsvēra, ka Latvija virzās uz brigādes kaujas spējām. Pirmdien, 10.jūlijā, Kanāda apņēmās piešķirt no sava budžeta konkrētu naudas summu. Kanāda plāno dubultot savas kaujas spējas. Arī Itālijas premjerministre Džordžija Meloni norādījusi, ka itāļi būtiski palielinās savu līdzdalību.

Kariņš sacīja, ka Latvijā ieradīsies kontingents ar tankiem «Leopard» no Kanādas, kas nozīmē savlaicīgu ekipējuma nogādāšanu. Pēc premjera paustā, tas stiprina Latvijas pozīcijas un tas ir labs signāls ne tikai Latvijas sabiedrībai, bet arī potenciālajiem investoriem, ka Latvija paliks un būs droša. Tāpat tas ir skaidrs signāls Krievijai, ka NATO «savelkas dūrē», iegulda, uzlabo un papildina savas spējas, kā reakciju uz to, ko Krievija dara Ukrainā.

«NATO nesabīstas, neatkāpjas un nesāk jukt kopā. Tāpat alianse nestrīdas. Notiek pilnīgi pretējs process, un tas ir ļoti nozīmīgi arī Latvijai,» pauda Kariņš.

Plānots, ka NATO ievērojami palielinās ātrās reaģēšanas spēkus no 40 000 līdz 300 000 karavīriem. Ministru prezidents skaidroja, ka NATO ir plāni, kā rīkoties apdraudējuma gadījumā. Alianse būs gatava rīkoties jau pirms pirmā brīža. Kariņš atzīmēja, ka līdzīgi rīkojas arī Latvija izveidojot valsts aizsardzības dienestu, kas būtiski palielinās apmācīto un ekipēto karavīru skaitu, tai skaitā arī rezervistus. Tas nozīmē, ka arī Latvija būs spējīga daudz nopietnākā veidā atbildēt uz jebkuru agresiju.

Ministru prezidents klāstīja, ka Latvija kopā ar Igauniju iegādājas gaisa aizsardzības un krasta aizsardzības sistēmas, kā arī raķešu artilēriju. Tās ir trīs lielas sistēmas ar jaunām kaujas spējām, kas līdz šim Latvijai nav bijušas. Rezultātā Latvijā būs droši, jo būsim labāk sagatavoti, apgalvoja premjers.

Šodien Latvija, Igaunija un Lietuva NATO samita laikā parakstīs sadarbības deklarāciju par gaisa telpu. Kariņš uzsvēra, ka gaisa telpas aizsardzība ir vitāli svarīga, ņemot vērā to, kas notiek Ukrainā, kur Krievija uzbrūk civilobjektiem, dzīvojamām ēkām, slimnīcām, bērnudārziem un skolām. Tas nozīmē, ka visai gaisa telpai ir jābūt aizsargātai.

«Arī no Latvijas var ļoti labi redzēt, kas notiek gaisā. Mums ir sabiedroto palīdzība un spējas, kas raķeti varētu notriekt. Tagad mēs paši iegādāsimies vidējā rādiusa pretgaisa aizsardzības sistēmu. Bet runa ir arī par ballistiskajām raķetēm. Tiek strādāts, lai šīs sistēmas pastiprinātu,» sacīja premjers.

Kariņš uzsvēra, ka ar Latvija šajā procesā ieliks savu artavu. Sistēmas, kuras plānots iegādāties, būs pielāgojamas ballistiskajām raķetēm. Nākotnē Latvijai varētu būt šādas spējas, tomēr būtiska ir koordinācija, jo neviens nav tik spēcīgs kā kopā ar sabiedrotajiem.

«Paredzamā nākotnē mēs paļausimies uz sabiedrotajiem, piemēram, attiecībā uz kaujas lidmašīnām, kuru mums nav. Mūsu ekonomikai līdz tam vēl ir jāizaug, bet kaujas lidmašīnas ir Somijai, Zviedrijai, Polijai un Vācijai, kā arī Dānijai,» sacīja Ministru prezidents.

Tāpat viņš norādīja, ka, lai mēs varētu dzīvot mierā un drošībā, Latvijai ir jāturpina ieguldīt savā aizsardzībā. Tas nozīmē, ka būs mazliet mazāk naudas veselības aprūpei, izglītībai vai ceļu remontiem, bet tā ir cena, kas jāmaksā par brīvību un neatkarību. Pēc Kariņa paustā, tā ir cena, ko Krievija liek maksāt visiem un Latvija to darīs. Tāpat Latvijā plānots attīstīt aizsardzības industriju. Jau tagad Latvijā kopā ar Somiju tiek ražotas bruņumašīnas, tomēr ir arī plašāki industrijas attīstības plāni, kuros piedalīsies valdība.

LETA jau rakstīja, ka šodien un rīt, 12.jūlijā, Viļņā notiek NATO samits. Samits būs nozīmīgs atskaites punkts 2022.gada NATO Madrides samita lēmumu ieviešanā.

Viļņā lems par tālākiem soļiem atturēšanas un aizsardzības stājas stiprināšanā, tostarp alianses austrumu flangā. NATO Viļņas samitā plānots arī apstiprināt jaunos, detalizētos alianses aizsardzības plānus, kā arī lemt par nepieciešamību kāpināt dalībvalstu izdevumus aizsardzībai.

Viena no gaidāmā samita prioritātēm būs NATO ilgtermiņa politisko attiecību ar Ukrainu stiprināšana, kā arī NATO praktiskā atbalsta stiprināšana. NATO dalībvalstu un valdību vadītāji plāno arī pārrunāt Ukrainas ceļu uz dalību NATO. Tāpat samitā tiks pārrunāta NATO līdzīgi domājošo partneru iesaiste globālo drošības risku mazināšanā.