Viņš norādīja, ka ASV un Ķīna ir ekonomiskais un militārais smagsvars. Nevienam nav jautājumu par Eiropas Savienības (ES) ekonomisko svaru. Kariņš uzdeva retorisku jautājumu, vai kāds tiešām domā, ka ES ir militāri spēcīga.
Runājot par drošību Eiropā, premjera ieskatā NATO ir jāpaliek ES stratēģijas un politikas stūrakmenim — jo spēcīgāka būs NATO, jo spēcīgāka būs arī ES un tā varēs risināt tos izaicinājumus, ko rada Ķīna, Krievija, Baltkrievija. Kariņš norādīja, ka Latvija ir ieinteresēti spēcīgos draugos un kaimiņos NATO, nenostādot iepretim aliansi un ES.
Savā uzrunā Kariņš pievērsās vairākiem izaicinājumiem, no kuriem viens ir Covid-19 pandēmija. Viņš uzsvēra, ka tā nav beigusies un Baltijas valstis patlaban piedzīvo lielāko saslimšanas vilni. Premjers atzīmē, ka izaicinājums ir pārliecināt cilvēkus, kas nav vakcinējušies pret Covid-19, vakcinēties.
«Mūsu reģionā vilcināšanās vakcinēties ir diezgan liela un tas rada sarežģījumus arīdzan veselības nozarē. Strādājot kopā, soli pa solim to varēs pārvarēt. Pandēmija ir mainījusi pasauli un dažas lietas ir uz palikšanu, piemēram, uz uzņēmumu darbības efektivitāti un noteikti uz valdības efektivitāti,» sacīja Kariņš.
Tāpat viņš pieminēja Ukrainu, kur turpinās Krimas aneksija un agresija Donbasa reģionā. Kariņa ieskatā, šis izaicinājums var uzliesmot un pāraugt plašā konfliktā. Kariņš pieminēja arī Baltkrieviju, kur notika nelikumīgas prezidenta vēlēšanas, kam sekoja tautas sacelšanās ar varas iestāžu vēršanās pret savu tautu.
«Ja kādam nav īsti skaidrs, kā izskatās hibrīduzbrukums, pašreiz tāds notiek uz Latvijas, Lietuvas un Baltkrievijas robežas, kur Baltkrievija organizē cilvēku plūsmas no Bagdādes un citām valstīm, lai tās nelikumīgi iekļūtu ES. Demokrātijas sastopas ar autokrātijas radītajiem izaicinājumiem, bet mums ir tiesības un pienākumi sevi aizstāvēt un mēs to arī darīsim,» akcentēja Kariņš.
Ministru prezidents skaidroja, ka Latvijā, Lietuva un Polija faktiski ir slēgušas savas robežas šādai nelikumīgai darbībai. Viņš uzsvēra, ka robežas paliks slēgtas un Latvija nepakļausies Baltkrievijas hibrīduzbrukumam. Tāpat Kariņš pievērsās jautājumam par elektroenerģijas cenu pieaugumu. Viņa ieskatā, tam ir vairāki iemesli, tomēr tas var radīt gan sociālus, gan politiskus nemierus.
Premjera ieskatā, tas atklāj ES vājās puses — pārāk lielo atkarību no gāzes un atkarība no viena gāzes ražotāja — Krievijas. Runājot par piegādēm, Kariņš uzvēra, ka Krievija patlaban ir varas pozīcijās. Viņš pārfrāzēja Krievijas prezidenta Vladimira Putina pausto, ja ir vēlme saglabāt piegādes, jābūt labāk attiecībām ar Krieviju, ja attiecības nebūs labas, nebūs arī piegāžu.
«No tā izriet arī nākamais izaicinājums, kas saistīts ar virzību uz zaļo un atjaunojamo enerģiju un attālināšanos no oglēm. Jo mazāk plānojam lietot ogles, jo vairāk virzāmies gāzes virzienā. Arvien vairāk Eiropā sāks runāt par to, vai klimata politika ir pārdomāta no ekonomiskā viedokļa,» sacīja Kariņš.
Tāpat Kariņš savā foruma atklāšanas uzrunā atzīmēja, ka Krievija ir vispārējs drauds enerģētikas jomā un Ukrainas ziņā, turklāt kaimiņvalsts ir spēcīgs Baltkrievijas režīma atbalstītājs. Ministru prezidenta ieskatā, pieaugoša autokrātija Krievijā, opozicionāra Alekseja Navaļnija apklusināšana un ieslodzīšana cietumā, kā arī opozīcijas iebiedēšana ir reāla problēma.
Kariņš uzsvēra, ka pasaulē notiek kiberuzbrukumi un izplatās dezinformācija, ieskaitot Baltijas reģionu. Pēc premjera paustā, ir ļoti skaidrs, ka Krievija atrodas ofensīvā un mūsu uzdevums ir to saprast, aizstāvēties un pretoties. Izaicinājums visai pasaulei, ne tikai ES, ir Ķīna.
«Vai Ķīna ir sāncensis, partneris vai apdraudējums. Jāsaka, ka viss iepriekš minētais. ES ir nepieciešama saskaņota Ķīnas politika. Latvija ir viena no tā sauktajām «17+1» dalībvalstīm. Manuprāt, patiesajam modelim vajadzētu būt «27+1″. Ne valstu grupas vai atsevišķas valstis, bet ES kopumā, lai risinātu šos izaicinājumus,» teica Ministru prezidents.
Viņš vērsa uzmanību arī uz saspīlētajām attiecībām ar ASV. Pēc Kariņa paustā, tas sākās ar iepriekšējo ASV administrāciju, tomēr karaspēka izvešana no Afganistānas daudziem sabiedrotajiem nebija saprotama izvēlētā laika dēļ. Tāpat jautājumus radīja ASV un Austrālijas aizsardzības vienošanās.
«Nav šaubu, ka ASV ir uzticīga NATO un ES, taču mums ir jāstrādā pie ES un ASV attiecībām, lai neradītu šķēršļus labai sadarbībai un neveicinātu pārpratumu rašanos,» sacīja Kariņš.
Abonējiet dienas svarīgāko
PRESS.LV Telegram kanāls — steidzamās ziņas un ekskluzīvi materiāli.
Esiet pirmais, kas komentēs
Lai piedalītos diskusijā, nepieciešams PRESS.LV konts.