Kariņš vēlas, lai labklājības jomā tiktu pārskatīta pabalstu sistēma

Viņš skaidroja, ka Covid-19 laikā varēja redzēt to, ka pabalsti atsevišķās reizēs var būt ļoti svarīgi, vienlaikus akcentējot, ka Latvijā arī ir «ikdienas pabalsti».

Premjers stāstīja, ka pandēmijas laikā, piešķirot pabalstus, cilvēkus nešķiroja pēc ienākumiem, tomēr konceptuāli Ministru prezidents uzskata, ka būtu jāmeklē veidi, kā pabalstus padarīt mērķtiecīgākus un virzīt tos tiem, kam tie visvairāk ir nepieciešami.

«Šobrīd maksājot pabalstus plakani, mēs netieši un nepareizi palielinām nevienlīdzību. Šis ir jautājums, pie kā mums kopā jāstrādā,» uzskata premjers.

Vienlaikus viņš akcentēja, ka pandēmija parādīja, ka reizēm cilvēki strādā nozarē, kurā īstermiņā vai ilgtermiņā samazinās darba iespējas. Labklājības ministrijas (LM) pārziņā ir pārkvalifikācijas kursi, un, viņaprāt, jāliek arvien lielāks uzsvars, lai palīdzētu savienot pieprasījumu ar darba tirgu un cilvēku kvalifikāciju.

«Uzņēmumi bieži meklē darbiniekus, bet cilvēku prasmes neatbilst pieprasījumam tirgū. LM atslēga ir šī pārkvalificēšanās. Jau pandēmijas laikā daudzi izmantoja šo izdevību, kas palīdzēja mazināt bezdarba rādītājus, tomēr šeit aizvien ir daudz darāmā,» uzsvēra Kariņš.

Ministru prezidents arī atzīmēja, ka zināmas problēmas ir jānovērš sociālās aprūpes centros, kur konstatētas nepilnības pārraudzībā un kārtībā. Viņaprāt, šī ir sfēra, kurai ļoti svarīgi pieķerties. «Jaunajam ministram šis būtu svarīgs lauks, kuram pieķerties,» teica premjers.

Pamatojot Eglīša kandidatūru, Kariņš teica, ka viņam ir pieredze, strādājot Eiropas Komisijā, ekonomikas ministra birojā un arī parlamentā.

Ministru prezidents arī publiski pateicās līdzšinējai labklājības ministrei Ramonai Petravičai (KPV LV) par viņas līdzšinējo darbu.

Jau ziņots, ka turpmāk koalīcija strādās bez partijas «KPV LV», tādējādi labklājības ministres amats būs jāpamet Ramonai Petravičai.

Premjers Krišjānis Kariņš (JV) paziņoja, ka «KPV LV» pārtraucot dalību koalīcijā, šīs partijas pārraudzībā esošajiem ministru amatiem izvirzīs Mariju Golubevu (AP), Eglīti, Jāni Vitenbergu (NA), bet izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas (JKP) vietā stāsies Anita Muižniece (JKP).