Ministru prezidents pauda, ka «Rail Baltica» projekta īstenošanā līdzās pasažieru un kravu pārvadājumiem turpmāk jāņem vērā arī dzelzceļa izmantošana militārām vajadzībām, kas pavērtu iespējas projekta īstenošanā izmantot arī Eiropas Savienības (ES) finansējumu, kas speciāli atvēlēts militārās mobilitātes attīstīšanai.
Tikšanās laikā Kariņš ar Trautmani pārrunāja «Rail Baltica» projekta īstenošanas gaitu un tā koordinēšanu starp iesaistītajām ES dalībvalstīm, īpaši — Latviju, Lietuvu un Igauniju, kā arī ES atbalstu un pieejamo finansējumu.
Jau ziņots, ka «Rail Baltica» projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.
Paredzēts, ka «Rail Baltica» izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, ieskaitot atzaru, ko nolemts izbūvēt starp Kauņu un Viļņu. Daļa izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem. Dzelzceļa līnija «Rail Baltica» tiks atklāta secīgi pa posmiem laikā no 2026.gada līdz 2030.gadam.
Abonējiet dienas svarīgāko
PRESS.LV Telegram kanāls — steidzamās ziņas un ekskluzīvi materiāli.
Esiet pirmais, kas komentēs
Lai piedalītos diskusijā, nepieciešams PRESS.LV konts.