Viņš klāsta, ka atbalsts Ukrainai sniegts uzturot aktīvu starpvalstu dialogu, sniedzot militāro, finansiālu un humāno palīdzību Krievijas agresijas seku mazināšanai un reformu procesiem. Latvija atbalsta Ukrainas eirointegrācijas centienus un Eiropas Savienībā (ES) iestāšanās sarunu uzsākšanu, kā arī Ukrainas militāro spēju celšanu un nepieciešamo reformu īstenošanu, lai Ukraina varētu pievienoties NATO, tiklīdz to ļaus apstākļi.
Pēc ārlietu ministra paustā, lai nodrošinātu finansiālās un humānās palīdzības sniegšanu Ukrainai, Latvijas ārlietu dienests turpināja pildīt galveno koordinējošo funkciju. Cieši sadarbojoties ar valsts institūcijām un nevalstiskā sektora pārstāvjiem, tas sniedza konsultācijas un praktiski līdzdarbojās projektu īstenošanā, lai nodrošinātu lielāku atbalsta efektivitāti.
No valsts budžeta līdzekļiem sniegtais makrofinansiālais, humānās palīdzības un attīstības sadarbības atbalsts kopš kara sākuma ir sasniedzis aptuveni 39 miljonus eiro. Šie finanšu līdzekļi ir izmantoti, lai veiktu iemaksas ANO, Pasaules Bankas, Eiropas Investīciju Bankas, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas un OECD instrumentos Ukrainas atbalstam un finansētu attīstības sadarbības projektus, skaidro Kariņš.
Tāpat viņš uzsvēra, ka Latvija turpināja iesaistīties Ukrainas rekonstrukcijas procesā, kur īpašu uzmanību pievērš Čerņihivas apgabalam. 2023.gadā Latvija Ukrainas rekonstrukcijai piešķīra 5,1 miljonu eiro, no kuriem 3,1 miljonu eiro projektos īstenoja Ārlietu ministrija (ĀM). Ir noslēgts līgums par 2 miljoniem eiro ar ANO Attīstības programmu Ukrainā par sociālās infrastruktūras objektu rekonstrukciju Čerņihivas apgabalā.
Savukārt sadarbībā ar fondu «Uzņēmēji mieram» paveikta sešu dzīvojamo ēku rekonstrukcija un kopienas centra projekta izstrāde Jahidnes ciemā. Savukārt «Centrs Marta» Čerņihivas pilsētā un apgabalā atvēris divus atbalsta centrus sievietēm, kas cietušas no vardarbības un kara.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija īstenoja projektu par teritoriālās plānošanas dokumentu izstrādi Čerņihivas apgabalā. 2 miljoni eiro tika piešķirti Ekonomikas ministrijai, lai veicinātu Latvijas uzņēmēju iesaisti Ukrainas rekonstrukcijā — Ukrainā nogādātas 12 moduļu mājas, 88 inventāra vienības bērnu rotaļlaukumiem, 3300 mēbeļu vienības pirmsskolas izglītības iestādēm. 2024.gadā Latvija turpinās iesaistīties Čerņihivas apgabala atjaunošanā ar vairāk nekā 5 miljoniem eiro, kā arī apzinās sadarbības iespējas ar ārvalstu donoriem kopīgu projektu īstenošanā.
Kariņš norāda, ka vienlaicīgi ar projektu īstenošanu kara seku pārvarēšanai, 2023.gadā turpinājās Ukrainas eirointegrācijas atbalsta projektu īstenošana, kam tika atvēlēti vairāk nekā 500 tūkstoši eiro no ĀM attīstības sadarbības budžeta. Latvija sniedza atbalstu labas pārvaldības uzlabošanai, uzņēmējdarbības un lauksaimniecības veicināšanai, jauno profesionāļu apmācībai, dzimumu līdztiesībai un dažādu veselības un psiholoģiskās rehabilitācijas programmu īstenošanai.
Ziņojumā akcentēts, ka projekti tika īstenoti sadarbībā ar biedrību «Centrs Marta», nodibinājumu «Uzņēmēji mieram», Finanšu ministriju, Valsts tiesu ekspertīžu biroju, Valsts robežsardzi, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centru, Rīgas investīciju un tūrisma aģentūru, Nacionālo rehabilitācijas centru «Vaivari», Latvijas Mikroķirurgu asociāciju, Latvijas Universitāti un Rīgas Juridisko augstskolu.
«Latvija turpinās atbalstu Ukrainas eirointegrācijas procesam, prioritātes šajā jomā fokusējot uz Ukrainas institūciju stiprināšanu, cīņas pret korupciju sekmēšanu, iekšējās drošības struktūru un valsts aizsardzības spēju un noturības stiprināšanu, eksportspējas un Padziļinātās un visaptverošās brīvās tirdzniecības zonas attīstīšanu, kā arī dezinformācijas apkarošanas kapacitātes uzlabošanu,» uzsver Kariņš.
Viņš klāsta, ka kopš kara sākuma Ukrainā sadarbojoties Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcai un Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcai, Nacionālajam rehabilitācijas centram «Vaivari» un Veselības ministrijai ir veikta 240 Ukrainas karavīru ārstēšana un rehabilitācija Latvijā.
Tāpat ārlietu ministrs vērš uzmanību uz to, ka Kahovkas dambja uzspridzināšanas radītās liela mēroga humanitārās katastrofas seku pārvarēšanai, iesaistoties Iekšlietu ministrijas pakļautībā esošajām struktūrām, pašvaldībām un nevalstiskajam sektoram, tika sniegta palīdzība vairāk nekā 1 miljona eiro apmērā.
Ziņojumā akcentēts, ka Latvijas pilsoniskā sabiedrība, uzņēmēji un nevalstiskais sektors turpina aktīvi iesaistīties Ukrainas atbalstīšanā — tiek sniegts atbalsts gan humānās palīdzības, gan militārajā jomā. Organizācija «Ziedot.lv» kopumā no pilsoniskās sabiedrības un uzņēmumiem saņēmusi ziedojumos vairāk nekā 23, 7 miljonu eiro apmērā. Ziedojumi tiek izlietoti Ukrainas aizsardzības sektoram, medicīnas iestādēm, Ukrainas bēgļiem Latvijā
Tāpat Ukrainu aktīvi turpina atbalstīt fonds «Uzņēmēji mieram», sniedzot atbalstu Ukrainas bruņotajiem spēkiem un veicot humānās palīdzības kravu piegādes uz Ukrainu vairāk nekā 8,5 miljonu eiro apmērā. Biedrība «Tavi Draugi» Ukrainai sniegusi atbalstu vairāk nekā 6 miljonu eiro apmērā. Biedrības «Agendum» organizētais «Tviterkonvojs» ik nedēļu turpina veikt automašīnu piegādes uz Ukrainu, kas lielākoties tiek izmantotas Ukrainas aizsardzības sektora vajadzībām — Ukrainā nogādātas jau vairāk nekā 2000 automašīnu. Rīgas pilsēta, Ādažu, Ķekavas, Ogres, Preiļu un citi novadi ir snieguši atbalstu Ukrainai pašvaldību līmenī, Latvijas pašvaldībām atbalstot konkrētas Ukrainas pašvaldības un sadraudzības pilsētas.
«ES līmenī ĀM iestājās par nepieciešamību mainīt pieeju attiecībā uz sniegto atbalstu Ukrainai, norādot, ka tam ir jākļūst sistemātiskākam un vērstam uz ilgstošāku laika periodu, apzinoties, ka Krievijai joprojām ir pietiekami resursi, lai turpinātu agresiju Ukrainā. Latvija stingri iestājas par Ukrainas instrumenta 50 miljardu eiro apmērā līdz 2027.gadam izveidi Ukrainas makrofinansiālajam un reformu ieviešanas atbalstam,» pauž Kariņš.
Viņš arī uzsvēra, ka Latvija atbalstīja ievedmuitas nodokļu atcelšanas Ukrainā ražotiem produktiem pagarināšanu līdz 2024.gada vidum. ES tirdzniecības atvieglojumi paredz pilnīgu importa nodokļu, tarifu kvotu un Ukrainas izcelsmes precēm līdz šim piemēroto antidempinga maksājumu atcelšanu.
Kariņš skaidro, ka šie pasākumi papildina tirdzniecības koncesijas, kas jau piemērojamas Ukrainas produktiem saskaņā ar ES-Ukrainas Asociācijas nolīgumu. Viņš norāda, ka Latvija turpinās atbalstīt Ukrainu un tās ekonomikas atjaunošanu, izmantojot ES tirdzniecības instrumentus, tai skaitā pozitīvi vērtējot tirdzniecības atvieglojumu pagarināšanu arī pēc 2024.gada vidus.
«Latvija turpināja aizstāvēt viedokli par ES līmeņa juridiska risinājuma panākšanu, lai sankciju rezultātā iesaldētie Krievijas līdzekļi — Centrālās bankas imobilizētie aktīvi tiktu novirzīti Ukrainas rekonstrukcijai. Latvija turpināja atbalstīt «Grain From Ukraine» iniciatīvu, arī 2023.gadā iemaksājot 50 000 eiro,» rakstīts ziņojumā.
Pēc ārlietu ministra paustā, lai stiprinātu Ukrainas militārās spējas, Latvija divpusēji turpināja sniegt visa veida militāro atbalstu Ukrainai, kura kopējais apjoms no konflikta sākuma ir sasniedzis 370 miljonus eiro. Latvija uz Ukrainu ir nosūtījusi bezpilota lidaparātus, helikopterus, haubices, ieročus un individuālo ekipējumu, munīciju, prettanku ieročus, kā arī pretgaisa raķetes «Stinger».
Kariņš akcentē, ka sniegtais militārais atbalsts tiek koordinēts Ukrainas aizsardzības kontaktgrupā jeb tā saucamajā Ramšteinas formātā. Šajā formātā Latvija ir uzņēmusies līderību bezpilota lidaparātu jeb dronu koalīcijā, ar mērķi nodrošināt maksimālu dronu spēju pieejamību Ukrainas bruņotajiem spēkiem. Tāpat Latvija ir pievienojusies informācijas tehnoloģiju koalīcijai Ukrainas atbalstam, kuras mērķis ir attīstīt drošas, uzticamas un noturīgas informācijas un komunikāciju tehnoloģiju infrastruktūras izveidi Ukrainas Aizsardzības ministrijā un Bruņoto spēku struktūrās.
Abonējiet dienas svarīgāko
PRESS.LV Telegram kanāls — steidzamās ziņas un ekskluzīvi materiāli.
Esiet pirmais, kas komentēs
Lai piedalītos diskusijā, nepieciešams PRESS.LV konts.