Kariņš: Jaunās valdības prioritātēm jābūt drošībai un ekonomiskajai izaugsmei

Līdz šim notikušo potenciālo koalīcijas partneru sarunās partijas ir plašāk pārrunājušas, kā viena ar otru varētu strādāt, sacīja premjers. Politiķi esot pārrunājuši tādas tēmas kā ekonomiskā attīstība, drošība, tiesiskums un izglītības sistēmas uzlabošanas iespējas.

Attiecībā uz Nacionālo apvienību (NA), JV jau pēc līdzšinējās sadarbības zinot, kuros jautājumos abu politisko spēku nostāja sakrīt, bet kuros — atšķiras, atzīmēja Ministru prezidents. Jautājumos, kas ir saistīti ar nacionālo identitāti, JV un NA uzskati sakrītot, un tās ir virzījušas kopīgu politiku, taču atšķirības partiju uzskatos parādās, piemēram, jautājumos par Civilās savienības likumu un Stambulas konvenciju. «Kā mēs prims četriem gadiem nebijām vienisprātis, tā mēs arī šodien neesam vienisprātis,» norādīja Kariņš.

Pēc premjerministra teiktā, pēc tikšanās ar «Progresīvajiem» viņam šķietot, ka partijai nacionālajos jautājumos ir tādi paši uzskati un viedoklis par turpmākās politikas īstenošanu šajā jomā kā JV un NA. Nevienas domstarpības neatradās, arī padziļināti runājot par to, sacīja Kariņš. Ar «Progresīvajiem» JV ļoti sakrītot vismaz sākotnējais uzstādījums par tiesiskumu, demokrātijas attīstību un labu valsts pārvaldi.

Tomēr saruna ar «Progresīvajiem» esot kļuvusi sarežģītāka, runājot par budžeta jautājumiem, norādīja premjers. JV uzskata, ka dzīvot uz parāda — tas nav labs mērķis, un ir nedaudz neskaidrs, cik spēcīgi «Progresīvie» uzskata, ka valsts parāda palielināšana ir attaisnojama.

Savukārt runājot par «Apvienoto sarakstu», Kariņš norādīja, ka daudzi partijas politiķi indivuduāli ir zināmi jau iepriekš, taču viņi ir sanākuši no dažādām partijām, un vēl īsti līdz galam neesot saprotams, «kas šis jaunais veidojums ir». Premjeram ir radusies sajūta, ka AS ir svarīgas specifiskas intereses — piemēram, partijas pārstāvji esot uzreiz sākuši runāt par Liepājas ostas attīstību, kas viņam šķitis neierasti.

Tomēr ar AS viedokļi sakrīt, runājot par valsts ekonomisko attīstību, sacīja Kariņš, vienlaikus pieminot, ka šis jautājums nav pārrunāts detalizēti. Taču bažas rada iespaids, ka partija «grib atgriezties pagātnē» — pārskatīt administratīvi teritoriālo reformu, ostu likumus, kā arī Skultes sašķidrinātās dabasgāzes projektu. Ministru prezidentam neesot skaidrs, vai AS izpratnē Latvijai nevajagot šo stratēģisko objektu un neatkarību no Krievijas.