Kariņš: ES klimata mērķu sasniegšanai nepieciešams atbilstošs finansējums

Premjera birojā aģentūru LETA informēja, ka Kariņš vakar un šodien piedalījās Briselē notiekošajā ES dalībvalstu līderu sanāksmē, lai lemtu par tādiem aktuāliem jautājumiem kā klimata politikas mērķi, ES nākamā perioda daudzgadu budžets, Lielbritānijas izstāšanās no ES un ārpolitikas jautājumiem.

Kariņa birojā norādīja, ka dalībvalstu līderi, diskutējot par klimata politiku, vienojās par pakāpenisku virzīšanos uz klimata neitralitāti. ES valdību un valstu vadītāji bija vienisprātis, ka tam nepieciešami atbilstoši instrumenti, tostarp finanšu.

«ES jābūt ambicioziem klimata mērķiem, bet vienlaikus jāparedz tam pietiekamas investīcijas, lai tos sasniegtu. Latvijai tas nozīmē pietiekamas investīcijas no kohēzijas un lauksaimniecības fondiem,» pauda Kariņš.

Diskusijās par nākamo ES daudzgadu budžetu līderi vienojās, ka sarunu vadību no Somijas prezidentūras pārņem Eiropadomes prezidents Šarls Mišels. Pārrunājot konferenci par Eiropas nākotni, dalībvalstu vadītāji vienojās, ka tai jākoncentrējas uz tiem jautājumiem un jomām, kas ir būtiski Eiropas iedzīvotājiem, piemēram, ekonomiskā izaugsme, sociālā labklājība, drošība, klimata jautājumi.

Eiropadomes sanāksmes gaitā Francijas un Vācijas līderi informēja par šonedēļ notikušā Normandijas samita rezultātiem. Eiropadome vienbalsīgi lēma pagarināt sankcijas pret Krieviju, jo Minskas līguma izpildē nav panākts progress.

Tāpat tika pārrunāti arī citi starptautiskie jautājumi, tostarp Pasaules Tirdzniecības organizācijas reforma, ES attiecības ar Āfriku un situāciju Sīrijā.

Šodien ES dalībvalstu līderi pulcējās Eirosamitā, kurā diskutēja par ES Ekonomiskās un monetārās savienības attīstību, pārrunāja panākto progresu un vienojās, ka finanšu ministriem jāturpina uzsāktais darbs noturīgas savienības veidošanā.

Samita noslēgumā notika diskusija par Lielbritānijas izstāšanos no ES. Pēc Borisa Džonsona vadītās Konservatīvās partijas pārliecinošās uzvaras Apvienotās Karalistes parlamenta ārkārtas vēlēšanās, līderi vienojās par turpmāko darbu, lai nodrošinātu koordinētu Karalistes izstāšanos un varētu pēc iespējas ātrāk uzsākt sarunas par iespējami ciešām ES un Lielbritānijas attiecībām.

«Latvija ir ieinteresēta veidot labas un ciešas attiecībās ar Apvienoto Karalisti. Arī ES līmenī notiek diskusijas par turpmākiem sadarbības modeļiem ar Lielbritāniju pēc breksita,» pauda Kariņš.