Pēc viņa paustā, gan Eiropas sniegtais tautsaimniecības atbalsts, gan citi instrumenti ir jāizmanto valsts gudrai reindustrializācijai. Piemēri no vēstures liecinot, ka valstīs, kur aug rūpniecība un ražošana, aug arī labklājība, kur tā samazinās — iestājas stagnācija, pieaug nabadzība.
Valdības vadītājs uzskata, ka visiem spēkiem ir jātiecas uz Latvijas ražošanas un eksporta sektora gudru attīstību. Diskutējot par Latvijas plānu Eiropas Savienības (ES) Atjaunošanas un noturības mehānismā pieejamā finansējuma ieguldīšanu, viņš uzsvēra, ka, tāpat kā kopējai ekonomiskās attīstības vīzijai, tam ir jābūt vērstam uz tautsaimniecības gudru reindustrializāciju. Pēc viņa domām, tas stiprinātu valsts ekonomiku ilgtermiņā, ļautu veicināt algu līmeņa kāpumu un iedzīvotāju labklājību.
«Pandēmijas izraisītā krīze ir iespēja pārveidot mūsu ekonomiku. Lai arī mūsu visu uzmanība šobrīd ir vērsta uz pandēmijas radīto grūtību pārvēšanu, mums ir jāstrādā pie mūsu tautsaimniecības pārveidošanas, lai ilgtermiņā mūsu ekonomika kļūtu daudz spēcīgāka, mēs ražotu preces ar aizvien augstāku pievienoto vērtību un mūsu iedzīvotāju labklājība augtu,» pauda Kariņš.
Viņš arī aicināja stratēģiskās vadības grupu iesaistīties šī mērķa sasniegšanā un Atjaunošanas un noturības mehānisma plāna pilnveidošanā.
Visām ES dalībvalstīm Atjaunošanas un noturības mehānismā ir pieejams finansējums ekonomikas atveseļošanai. Valdība ir iesniegusi Eiropas Komisijai (EK) savu plānu, taču darbs pie tā pilnveidošanas kopā ar sociāliem un sadarbības partneriem turpinās.
Jau ziņots, ka pēc EK komentāru saņemšanas un sarunām ar sociālajiem un sadarbības partneriem Atjaunošanas un noturības mehānisma plāna gala versija tiks iesniegta EK un ES Padomē līdz 30.aprīlim.
Abonējiet dienas svarīgāko
PRESS.LV Telegram kanāls — steidzamās ziņas un ekskluzīvi materiāli.
Esiet pirmais, kas komentēs
Lai piedalītos diskusijā, nepieciešams PRESS.LV konts.