Kamēr valsts nav noregulējusi viendzimuma pāru attiecību reģistrācijas jautājumu, to varētu darīt ar tiesas spriedumiem

Tiesa konstatēja, ka pašlaik valstī trūkst normu viena dzimuma pāru attiecību reģistrācijas jomā, tāpēc AT norāda — līdz brīdim, kad likumdevējs būs izveidojis atbilstošu tiesisko regulējumu, tiesas ar saviem spriedumiem var konstatēt, vai konkrētu personu attiecības ir atzīstamas par ģimenes attiecībām Satversmes 110.panta izpratnē, un šādi spriedumi aizstātu valsts īstenotu šo attiecību reģistrāciju.

AT skatījumā, apgabaltiesa ir nepareizi secinājusi, ka viena dzimuma pāra ģimenes juridiskā aizsardzība ir tiesībpolitiska izšķiršanās. AT atsaucas uz Satversmes tiesu (ST), kas ir atzinusi, ka Satversmes 110.panta pirmais teikums uzliek likumdevējam pienākumu nodrošināt šādu ģimeņu juridisko aizsardzību, kas ietver arī pienākumu nodrošināt iespēju juridiski nostiprināt savas attiecības un tikt valsts atzītām par ģimeni.

Pienākums nodrošināt viena dzimuma pāra ģimenēm juridisko aizsardzību izriet arī no cilvēka cieņas principa, kas prasa atzīt visu cilvēku vienvērtību, spriedusi tiesa.

Tā kā likumdevējs šo pienākumu nav izpildījis, tad, lai rastu risinājumu, AT iesniedza pieteikumu ST, apstrīdot Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likuma 3.panta pirmās un trešās daļas, ciktāl tās neparedz tādu civilstāvokļa akta veidu, kas ļautu reģistrēt viena dzimuma pāra ģimenes attiecības, atbilstību Satversmes 1.pantam un 110.panta pirmajam teikumam.

Taču ST kolēģijas ar 2021.gada 7.jūlija un 2021.gada 8.oktobra lēmumiem atteica pieņemt pieteikumus. No šiem lēmumiem var secināt, ka jautājums, tieši kā tiek nodrošināta viena dzimuma pāru ģimeņu juridiskā reģistrācija, nav ST kompetencē.

AT spriedumā norāda, ka tiesiskā un demokrātiskā valstī administratīvās tiesas kā tiesību piemērotājs nevar atteikties nodrošināt Satversmē garantētu tiesību īstenošanu konkrētā situācijā tikai tāpēc, ka šo tiesību īstenošanas kārtība nav noteikta ar likumu. Lai nodrošinātu Satversmes normu efektīvu īstenošanu un nepieļautu, ka Satversme kļūst tikai par deklaratīva rakstura dokumentu, tiesību piemērotājam ir pienākums rast risinājumu ar juridiskām metodēm.

Tā kā pieteicēju mērķis ir panākt, lai tieši valsts atzītu viņu attiecības par ģimenes attiecībām un akts, ar kuru valsts parasti atzīst kādas attiecības par ģimenes attiecībām un tās juridiski nostiprina, ir publiski tiesisks, tad AT atzina, ka konkrētajā situācijā ir iespējams pēc analoģijas piemērot Administratīvā procesa likuma normas, kas paredz iespēju pieteicējiem iesniegt pieteikumu un tiesai taisīt spriedumu par publiski tiesisku attiecību pastāvēšanu vai nepastāvēšanu.

AT secināja, ka pieteicēju pieteikums līdz ar to būtu jāuzskata par konstatēšanas pieteikumu. AT arī norādīja, ka līdz brīdim, kad likumdevējs būs izveidojis atbilstošu tiesisko regulējumu, šāds spriedums, ar kuru ir konstatēts, ka konkrētu personu attiecības ir atzīstamas par ģimenes attiecībām Satversmes 110.panta izpratnē, aizstās valsts īstenotu šo attiecību reģistrāciju. Līdz ar to tas var tikt izmantots citās situācijās, kad nepieciešams pamatot, ka šīm personām ir nodrošināmas kādas ģimenēm paredzētas tiesības.

Vienlaikus AT atzina, ka šāds risinājums pieteicējām nodrošinātu tikai vienas no Satversmes 110.panta un cilvēka cieņas principa izrietošas tiesības īstenošanu, proti, tiesību tikt valsts atzītām par ģimeni īstenošanu. Šādā veidā viena dzimuma pāra ģimenēm netiek noteikts konkrēts personisko un mantisko attiecību regulējums un netiek arī nodrošināta kāda konkrēta apjoma ekonomiskā un sociālā aizsardzība. Līdz ar to nezūd vajadzība pēc likumdevēja pieņemta šo jautājumu tiesiskā regulējuma, kas būtu balstīts gan uz juridiskiem, gan tiesībpolitiskiem apsvērumiem.

Jau ziņots, ka pērn novembrī ST par neatbilstošu Satversmei atzina likuma normu, kas viendzimuma pāriem pēc bērna dzimšanas neparedz tiesības uz atvaļinājumu. Šis ST spriedums izsauca atsevišķu politisko spēku kritiku.