Pēc viņas paustā, EP debatēs izskanējušais Eiropas Savienības (ES) augstāko amatpersonu apliecinājums nelokāmi aizstāvēt Ukrainu pret Krievijas agresiju vēlreiz apstiprina, ka ES un NATO dalībvalstis kopš PSRS sabrukuma nekad nav bijušas tik vienotas savā apņēmībā nepieļaut karu, bet, ja tas neizdotos, vērsties pret Kremli ar tik spēcīgām sankcijām, kas būtiski ietekmētu Krievijas ekonomiku un militāro attīstību.
«Pat ja ar diplomātiskajiem centieniem šoreiz izdosies novērst iebrukumu Ukrainā un karu, tā visdrīzāk būs īslaicīga atelpa, jo pēc kāda laika sekos jauna eskalācija un krīze — to izraisīšana [Vladimiram] Putinam ir kļuvusi par drošu paņēmienu, kā pievērst uzmanību sev,» pauž politiķe.
Viņa atzīst, ka ES lepojas ar izkoptām diplomātiskajām tradīcijām un prasmēm, kas nešaubīgi ir vērtība, taču pēc Kremļa kārtējās militārās eskalācijas un ultimāta jāsaprot, ka attiecībās ar Krieviju ir sācies jauns laikmets — ilgstoša un bīstama konfrontācija, kas prasa pilnībā pārvērtēt līdzšinējo ES taktiku un stratēģiju, kā arī ciešā sadarbībā ar NATO ķerties pie atbilstošas aizsardzības politikas veidošanas un militāro spēju audzēšanas, kas atturēs Krieviju no līdzīgas eskalācijas un draudu atkārtošanas. Absolūtai prioritātei jābūt drošībai ES un NATO austrumu robežas valstīs, īpaši Baltijā, tādēļ steidzami jāpalielina NATO kontingenta klātbūtne Latvijā, Lietuvā un Igaunijā.
Kalniete izceļ Eiropas Komisijas prezidentes Urzulas fon der Leienas sacīto vakar uzrunā EP, ka ES ir gatava situācijai, kad Kremlis izmanto enerģētiku kā ieroci pret dalībvalstīm — kopš Krimas aneksijas ES ir palielināts sašķidrinātās dabasgāzes termināļu skaits, notiek sarunas ar vairākām valstīm, kuras ir gatavas palielināt SDG eksportu uz ES un jau šī gada sākumā Eiropa saņēmusi vēsturiski lielākās SDG piegādes. Tāpat deputātes ieskatā būtisks ir Eiropadomes priekšsēdētāja Šarla Mišela ierosinājums sarīkot donoru konferenci, lai nostiprinātu Ukrainas ekonomisko stabilitāti.
«Mums jāapzinās, ka ES sankcijas pret Krieviju dārgi maksās arī Eiropai, jo būs jāmeklē jauni noieta tirgi augstajām tehnoloģijām, jauni piegādes avoti gāzei un bankās neieplūdīs Krievijas oligarhu un viņu ģimenes locekļu nauda. Eiropai ir jāmazina sava atkarība no Krievijas enerģijas resursiem un mežonīgo rietumu stila tirgus attiecībām,» uzsver deputāte.
Vienlaikus viņa norāda, ka no Kremļa ilgstošas konfrontācijas visvairāk cietīs Ukraina — ekonomiski, finansiāli un sociāli, jo Krievija pret to sistemātiski vērsīs gan ieroču žvadzināšanu, gan hibrīduzbrukumus, cerībā, ka izdosies vājināt ukraiņu tautas demokrātisko izvēli.
«Tāpēc ES ir jāgatavojas vērienīgam un ilgstošam Ukrainas atbalstam, Māršala plānam, jo cīņa par Ukrainu ir cīņa pret agresīvu diktatūru, kuras mērķis ir vājināt un sagraut ES vienotību,» aicina Kalniete.
Kā ziņots, Krievija pašlaik ir savilkusi ap 130 000 karavīrus ap Ukrainas robežām, radot bažas par iespēju, ka drīzumā varētu iebrukt šajā valstī.
Abonējiet dienas svarīgāko
PRESS.LV Telegram kanāls — steidzamās ziņas un ekskluzīvi materiāli.
Esiet pirmais, kas komentēs
Lai piedalītos diskusijā, nepieciešams PRESS.LV konts.