Kaimiņiene sūdzas, ka mūsu bērni trokšņo: kā pasargāt sevi no agresīviem kaimiņiem?

Pirmkārt, jāatzīmē, ka troksnis daudzdzīvokļu ēkās ir neizbēgama parādība, un īrniekiem nav pienākuma risināt skaņas izolācijas problēmas, ja vien viņi paši to nav sabojājuši. Tā kā gan jūs, gan jūsu kaimiņiene dzīvojat vienā ēkā, var pieņemt, ka visos dzīvokļos ir vienāda konstrukcija, tostarp arī skaņas izolācija.

Ja jūsu dzīvoklī nav veikti nekādi darbi, kuru rezultātā būtu bojāta skaņas izolācija, ne jūs, ne jūsu bērni nav vainīgi, ja šis izolācija ir nepietiekama vai ja, būvējot māju, nav tikuši ievēroti tajā laikā spēkā esošie būvnormatīvi, kā rezultātā mājā netiek nodrošināta  nepieciešamā skaņas izolācija.

Jūs varat pajautāt kaimiņienei, vai viņas dzīvoklī nav veikti kādi darbi, kas ietekmējuši skaņas izolāciju viņas dzīvoklī (iespējams, to ir veikuši iepriekšējie dzīvokļa īrnieki vai īpašnieki).

Turklāt jūs varat sazināties ar attiecīgo ekspertu un veikt neatkarīgu skaņas izolācijas novērtējumu, lai pārliecinātos, ka jūsu ēkas (un jūsu dzīvokļa) konstrukcija atbilst noteikumiem un ka jūsu dzīvokļa skaņas izolācija nav bojāta.

Vecāku un bērnu tiesības uz normāliem dzīves apstākļiem

Attiecībām starp kaimiņiem daudzdzīvokļu ēkās jābūt savstarpēji cieņpilnām, visiem ir jāievēro sabiedriskās kārtības noteikumi un sociālās normas. Viens no galvenajiem noteikumiem ir izvairīties no skaļiem trokšņiem, jo īpaši naktī. Tomēr nedrīkst aizmirst, ka ne tikai jūsu kaimiņam, bet arī jums un jūsu bērniem ir tiesības uz drošu un komfortablu vidi.

Turklāt saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 7. pantu katram bērnam ir neatņemamas tiesības uz dzīvības un attīstības aizsardzību, un saskaņā ar likuma 5. pantu šo tiesību aizsardzību vispirms nodrošina bērna vecāki.

Saskaņā ar Civillikuma 177. pantu bērna vecākiem ir tiesības un pienākums ne tikai nodrošināt bērnu ar pārtiku, apģērbu, mājokli un medicīnisko aprūpi, bet arī nodrošināt bērna garīgo un fizisko attīstību, ņemot vērā bērna individualitāti, spējas un intereses. Savukārt saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 10. panta pirmo daļu bērnam ir tiesības uz dzīves apstākļiem un labvēlīgu sociālo vidi, kas nodrošina pilnvērtīgu fizisko un intelektuālo attīstību.

Emocionālā vardarbība: kā reaģēt uz draudiem un kliegšanu

Papildus jāuzsver, ka bērna pašcieņas aizskaršana vai psiholoģiska ietekmēšana (draudi pret bērnu, rupjības, viņa vai viņam tuvas personas pazemošana bērna klātbūtnē vai citāda kaitēšana viņa emocionālajai attīstībai) likumā “Par bērnu tiesību aizsardzību” tiek interpretēta kā emocionāla vardarbība pret bērnu.

Tā kā bērnu tiesību aizsardzību valstī nodrošina ne tikai vecāki, bet arī valsts un pašvaldību iestādes, jāatzīmē, ka par emocionālās vardarbības pret bērnu izdarīšanu, kas izpaužas kā bērna pašcieņas aizskaršana vai psiholoģiska ietekmēšana bērna vai viņa vecāku klātbūtnē vai citāda kaitēšana bērna emocionālajai attīstībai, vainīgajam var izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu līdz 700 eiro (likuma “Par bērnu tiesību aizsardzību” 81. pants). Tāpēc, ja jūsu kaimiņš kliedz uz jūsu bērniem vai draud jums, vai dara to pašu viņu klātbūtnē, tas var tikt uzskatīts par emocionālu vardarbību, ko Bērnu tiesību aizsardzības likums nepārprotami aizliedz.

Šādā gadījumā jums ir tiesības vērsties bērnu tiesību aizsardzības iestādēs vai tiesībaizsardzības iestādēs, lai aizsargātu jūsu bērnu intereses (vēlams, lai būtu vai nu liecinieki, vai arī audio vai video ieraksti). Tas var būt arī pamats vērsties tiesā, ja situācija neuzlabojas.

Vai konfliktu ir iespējams atrisināt mierīgā ceļā?

Pirms vērsties attiecīgajās iestādēs, iesakām mēģināt atrisināt problēmu mierīgā ceļā. Jūs varat piedāvāt kaimiņam konstruktīvu situācijas apspriešanu, kurā paskaidrojat, ka neesat veicis nekādas darbības, kas pārkāpj skaņas izolācijas normas (varat uzrādīt ekspertīzes aktu, ja esat to veicis), ka bērni nevar noteiktā laikā netrokšņot (uz to viņiem ir likumīgas tiesības) un ka troksnis, ko rada bērnu aktivitātes, kā arī citi sadzīves procesi, ir normāli daudzdzīvokļu mājas apstākļos, ja tas nepārsniedz vispārējās trokšņa normas un ja šādas normas ir noteiktas pilsētas vai valsts līmenī.

Svarīgi, lai sarunā jūs nesaasinātu konfliktu, bet gan mēģinātu rast kopsaucēju.

Iespējams, ir vērts sarunu ierakstīt. Jebkurā gadījumā ir svarīgi neļauties emocijām un rīkoties saskaņā ar likumu. Svarīgākais ir aizsargāt savu bērnu tiesības un nodrošināt jūsu ģimenei normālu dzīvi.

Ko darīt, ja neizdodas rast risinājumu?

Ja situāciju neizdodas atrisināt mierīgā ceļā, varat sazināties ar apsaimniekošanas uzņēmumu, kura pienākums ir uzraudzīt vispārējo noteikumu ievērošanu mājā. Viņi var palīdzēt atrisināt jautājumu par skaņas izolāciju vai piedāvāt risinājumu, kas būtu piemērots abām pusēm. Taču, ja situācija neuzlabojas, iespējams, būs jāmeklē juridiskā palīdzība, lai aizsargātu savas un savu bērnu tiesības, tostarp, ja kaimiņiene turpina izdarīt spiedienu uz jūsu ģimeni vai bērniem.