Kā atstāt dzīvokli mazbērnam, apejot bērnus

«Man pieder dzīvoklis. Es gribu, lai tas tiktu nevis manam dēlam, bet gan mazdēlam (viņam ir 20 gadi), jo dēls lieto alkoholu un, baidos, viņš šo dzīvokli vienkārši nodzers. Vai es varu noslēgt uztura līgumu ar savu mazdēlu, lai pēc manas nāves dzīvoklis pārietu viņam? Vai šajā gadījumā arī dēls var pieprasīt savu neatņemamo mantojuma daļu?»

Civillikuma 2096. pants noteic, ka ar uztura līgumu viena puse nodod otrai naudā vai graudā kādu mantisku vērtību, par ko otrā tai dod uzturu, kamēr uztura ņēmējs dzīvo.

Uztura līgums, atšķirībā no dāvinājuma līguma, ir atlīdzības līgums – kā atlīdzība par nekustamā īpašuma atdošanu citai personai pretī tiek prasīts, lai tiktu dots ēdiens, dzīvesvieta, apģērbs un kopšana. Uztura līgumā var paredzēt arī dažādas citas saistības, piemēram, nodrošināt uzturlīdzekļu saņēmēju ar nepieciešamajiem medikamentiem, apmaksāt ikgadējās medicīniskās pārbaudes, ārstēšanos, apmeklēt kultūras pasākumus, ekskursijas vai ceļojumus.

Uztura devējs var arī uzņemties uztura ņēmēja dzīvesvietas remontdarbu apmaksu. Ir svarīgi iepriekš atrunāt ierobežojumus attiecībā uz summām, kuru robežās tiks nodrošināti uzturlīdzekļi (piemēram, medicīniskās pārbaudes var segt 50 % apmērā no izmaksām, remontdarbus — 80 % apmērā un komunālos pakalpojumus — 100 % apmērā).

Ja uztura ņēmējam ir lielāki ienākumi, piemēram, laba pensija vai uzkrājumi, un viņš dzīvo labāk nekā uztura devējs, bet viņa mobilitāte ir ierobežota, tad var būt nepieciešama fiziskā aprūpe. Piemēram. Uztura devējs neapmaksā medicīniskos izdevumus vai pārtiku, bet nodrošina aprūpi tādā apmērā, kā noteikts uzturlīdzekļu līgumā.

Tāpēc Civillikuma izpratnē uztura līgums pielīdzināms tādām darbībām kā īpašuma pārdošana un naudas iztērēšana pakalpojuma saņemšanai, tādējādi ar uztura līgumu atsavinātu īpašumu nevar apstrīdēt citi neatņemamās daļas tiesīgie mantinieki. 

Vai dēls var pieprasīt neatņemamo mantojuma daļu?

Civillikums neatraidāmajam mantiniekam piešķir tiesības pieprasīt, lai personai, kas saņēmusi īpašumu no testatora kā dāvinājumu, tiktu piešķirta viņa neatņemamā mantojuma daļa gadījumā, ja dāvinājuma rezultātā mantiniekam nav palikusi pat viņam piekrītošā neatņemamā daļa. Neatraidāmie mantinieki, pirmkārt, ir mirušā bērni.

Tomēr, tā kā Civillikuma izpratnē uztura līgums ir pielīdzināms tādām darbībām kā, piemēram, īpašuma pārdošana, īpašuma nodošana citai personai saskaņā ar uztura līgumu neietekmē mantošanas tiesības, kā tas būtu dāvinājuma līguma gadījumā, tāpēc neatraidāmie mantinieki nevar prasīt savu neatņemamo mantojuma daļu no personas, kas saņēma nekustamo īpašumu ar uztura līgumu, jo ar uztura līgumu nodotā manta nav mantojuma daļa.

Vai uztura līgums ir uzskatāms par dāvinājuma līgumu

Tomēr mantinieki var apstrīdēt pašu uztura līgumu, ja viņi var pierādīt, ka līgums bijis fiktīvs, t. i., persona, kurai bija jāsniedz līgumā norādītie pakalpojumi, to nav darījusi vai sniegusi pakalpojumus tādā apmērā, kas neatbilst nekustamā īpašuma vērtībai.

Tad mantinieki var lūgt tiesu atzīt, ka uztura līgums būtībā bijis dāvinājuma līgums. Un, ja tiesa pieņems šādu nolēmumu un saskaņā ar uztura līgumu nodotā manta tiks atzīta par mantojuma daļu, tad mantiniekiem būs tiesības pieprasīt savu neatņemamo daļu.

Bijušā īpašnieka interešu aizsardzība

Īpašumtiesības uz īpašumu pāriet uz uztura devējam no uztura līguma reģistrēšanas brīža zemesgrāmatā, nevis pēc uztura saņēmēja nāves. Jāņem vērā, ka ierakstam zemesgrāmatā ir jāietver apgrūtinājums, kas aizsargā īpašuma bijušā īpašnieka intereses, gadījumā, ja jaunais īpašnieks izpilda uztura līgumā noteiktās saistības. Kamēr bijušais īpašnieks ir dzīvs, jaunajam īpašniekam nav tiesību rīkoties ar īpašumu.

Lai izvairītos no strīdiem, pareizi noformētu visus nepieciešamos dokumentus un līdz minimumam samazinātu riskus ne tikai mazbērnam, bet arī sev, konsultējieties ar notāru vai juristu.